Asociācijas prezidents: Galvenā problēma tekstila apsaimniekošanas jomā Latvijā šobrīd ir to pārstrāde

Apmēram 90% no visiem tekstilmateriālu atkritumiem pašlaik var tikai sadedzināt, aģentūrai LETA atzīmēja Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Guntis Strazds.

Strazda skatījumā, galvenā problēma tekstila apsaimniekošanas jomā Latvijā šobrīd nav rūpniecisko atkritumu apjoms vai šķirošana, bet gan to pārstrāde. Katrs uzņēmums ražo kādu noteiktu, šauru sortimentu, bet materiālu pārpalikumus uzņēmumi izlieto paši vai nodod mazajiem uzņēmumiem jaunu paraugu ražošanai.

"Diemžēl daļu produkcijas pie labākās gribas nav iespējams pārstrādāt, piemēram, sieviešu veļu. Viens krūšturis var saturēt pat līdz 140 dažādiem elementiem, un neviens neņemsies to izjaukt pa sastāvdaļām," atzīmēja Strazds.

Viņš norāda, ka ražošanas gaitā parasti paliek pāri no dažiem līdz iespējams 50 metriem mežģīņu un poliamīda, kas kopumā vienam uzņēmumam ir ap 150 tonnu materiālu gadā, taču pārstrādes uzņēmums prasa vismaz 200 tonnu mēnesī, lai pārstrāde būtu rentabla, ka rezultātā vienīgā iespēja likvidēt rūpnieciskos atkritumus ir tos sadedzināt.

Joprojām lielāko tekstilatkritumu apjomu rada importētie tekstilizstrādājumi, galvenokārt lietoti apģērbi. Viņš gan atzīmēja, ka pēdējos gados lietotu apģērbu importa pārsvars pār eksportu samazinās: 2020.gada astoņos mēnešos tās bija 4970 tonnas, 2021 attiecīgā periodā - 1898 tonnas, bet šogad - 1796 tonnas.

Eksperts skaidroja, ka "pārāk novalkāts apģērbs vairs nav pārstrādājams šķiedrās. Un, pat ja būtu, - neviens pat nemēģina sadalīt sastāvdaļās, piemēram, jaku, kurai ir pogas, rāvējslēdzēji un tamlīdzīgi". No otrreizējās šķiedras radīti materiāli ir zemākas kvalitātes, toties cena par tiem ir augstāka nekā jauniem produktiem, jo ražošanas izmaksas ir lielākas, skaidroja Strazds.

2020.gadā pasaulē kopumā tika saražotas 109 miljoni tonnu tekstilšķiedru. Apmēram trešā daļa no tām bija dabīgās šķiedras, bet divas trešdaļas bija sintētiskās šķiedras - kopā 68,2 miljoni tonnu.

Strazds norādīja, ka "galvenā problēma nav pašos šķiedru veidos, bet gan tajā, ka lielākā daļa tekstilizstrādājumu tiek izgatavoti no jauktšķiedru audumiem, piemēram, miksējot kokvilnu ar poliesteru vai poliamīdu, linu, džutu vai kaņepājus ar poliesteru".

Pēc eksperta vārdiem, pagaidām vēl nav izgudrota tāda jauktšķiedru apģērbu reģenerācijas metode, kas ļautu atdalīt poliesteru, poliamīdu vai spandeksu, vienīgais pārstrādes veids būtu visus jauktos materiālus pārstrādāt neaustos materiālos, taču neausto materiālu ražotnes Latvijā ir slēgtas.