Tuvāko divu gadu laikā VUGD izdienas pensijas vecumu sasniegs 217 strādājošo
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) tuvāko divu gadu laikā izdienas pensijas vecumu sasniegs 217 dienesta amatpersonas, taču patlaban nav iespējams prognozēt, cik amatpersonas tiesības doties pensijā izmantos un atvaļināsies no dienesta.
VUGD aģentūrai LETA pastāstīja, ka saskaņā ar likumu tiesības uz izdienas pensiju veidojas, sasniedzot noteiktu vecumu un izdienu iekšlietu sistēmas iestādēs, vai arī atvaļinoties no dienesta neatbilstoša veselības stāvokļa dēļ, ja nodienēts pietiekams gadu skaits.
Lielākā daļa no tiem, kas izmanto tiesības uz izdienas pensiju, ir amatpersonas, kas sasniegušas 50 gadu vecumu un nodienējušas vismaz 20 gadus. Veselības stāvokļa dēļ izdienas pensijā, piemēram, aizvadītajā gadā devās tikai 11 amatpersonas. Tās gan ir tiesības uz izdienas pensiju, un likumdošana nepieprasa to obligātu izmantošanu.
VUGD ir radīti priekšnoteikumi un procedūra, lai amatpersona varētu turpināt pildīt savus amata pienākumus arī pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas, ja to atļauj veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība. Iespēja pagarināt dienestu VUGD ir līdz 60 gadu vecumam, bet Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā līdz pat 70 gadu vecumam.
Nākamgad noteikto vecumu un izdienu, kas dos tiesības uz izdienas pensiju, sasniegs 116 amatpersonas, 2024.gadā - 101, bet šobrīd nav iespējams prognozēt, cik amatpersonas šīs tiesības izmantos un atvaļināsies no dienesta.
"To, ka amatpersonas turpina dienestu, var veicināt, ieviešot papildus bonusu sistēmu. Tas mums arī palīdzētu risināt nopietnās problēmas personāla nodrošinājuma jomā. Bet diemžēl šobrīd esam situācijā, ka zema atalgojuma dēļ arī izdienas pensijas apmērs būs zems, tāpēc daudzi pamet dienestu pat nesasniedzot brīdi, kad varētu doties izdienas pensijā," aģentūrai LETA norādīja VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.
VUGD nesen paziņoja, ka personāla trūkuma dēļ dienests nolēmis īslaicīgi apturēt 18 mazāk noslogoto dienesta posteņu darbību. Darbība tiks apturēta Rojas, Sabiles, Piltenes, Alsungas, Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes, Auces, Bulduru, Baldones, Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas, Strenču, Zilupes un Tilžas posteņos. Tas nenotiks vienlaicīgi, katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu - dažas dienas posteņi turpinās strādāt, bet citās dienās nedarbosies.
Posteņu darbinieki atlaisti netiks, bet uz konkrēto dežūru pārdislocēti uz citām VUGD struktūrvienībām, un VUGD centīsies nodrošināt savus pakalpojumus no citām struktūrvienībām. Tāpat dienests nodrošina amatpersonu nogādāšanu līdz citām struktūrvienībām.
Šāda situācija izveidojusies, jo VUGD ir 12% vakanti amati jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums apvienojumā ar 160 nodarbināto ilgstošu prombūtni - darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājumi.
Pie šāda nekomplekta un attaisnotām prombūtnēm ir gadā nepieciešami vairāki miljoni eiro virsstundu apmaksai. Tas būtu īslaicīgs ielāps, jo jāsaprot, ka iekšlietu nozarē jānodrošina atalgojums, kas ir līdzvērtīgs vidējam tautsaimniecības atalgojumam valstī. Šobrīd no šī atalgojuma VUGD atpaliekot par vairāk nekā 30%, norādījis Zitāns.