OECD: Vien 25% Latvijas iedzīvotāji uzticas valdībai

Latvijas sabiedrība valdībai uzticas mazāk nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, tomēr tieši jaunieši, vecumā no 18 līdz 29 gadiem, valdībai uzticas vairāk, prezentējot OECD aptauju par Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei, norādīja OECD Publiskās pārvaldības direktorāta politikas analītiķe Mariana Prats.

25% Latvijas iedzīvotāji uzticas valdībai, kas ir zemāks rādītājs nekā OECD valstīs vidēji. Savukārt vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem 28% Latvijas iedzīvotāji uzticas valsts pārvaldei.

61% Latvijas iedzīvotāji esot apmierināti ar administratīvajiem pakalpojumiem valstī, kas ir tuvu OECD vidējam rādītājam - 63%. Kā norādīja Prats, šis aspekts esot būtisks, lai uzturētu sabiedrības uzticību dažādās institūcijās.

Prats papildināja, ka Latvijas sabiedrība ir pārliecināta, ka valdība spēj nodrošināt administratīvos pakalpojumus, tomēr sabiedrība arī joprojām uzskata, ka esot jādara vairāk, lai uzlabotu ilgtermiņa valsts plānošanu un sagatavotību.

64% Latvijas sabiedrības domā, ka informācija par administratīvajiem procesiem Latvijā ir viegli atrodama. Prats norādīja, ka Latvija esot tuvu OECD vidējam līmenim attiecībā uz piekļuvi informācijai un godīgu pieteikumu izskatīšanai.

25% Latvijas sabiedrības esot pārliecināti, ka valdība būtu gatava reaģēt uz nākotnes pandēmijām, kas ir krietni zemāks nekā OECD vidējais rādītājs - 49%.

26% Latvijas iedzīvotāju izrāda pārliecību, ka valsts politika tiktu mainīta, ja lielākā daļa sabiedrības pret to iebilstu, tomēr 14% uzskata, ka viņiem arī ir sava veida teikšana valdības lēmumu pieņemšanas procesā, kas ir par 16 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā OECD vidēji.

Noslēgumā Prata secināja, ka, līdzīgi kā lielākajā daļā OECD valstu, ir iespējams Latvijā uzlabot līdzdalību, pārstāvību un sabiedrības integritātes uztveri.

Valsts kanceleja Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante labas pārvaldības jautājumos Inese Kušķe norādīja, ka pērn martā valsts kanceleja saņēma uzaicinājumu Latvijai piedalīties OECD uzticēšanās pētījumā. Uzaicinājums tika apstiprināts, jo, kā skaidroja Kušķe, sabiedrības uzticēšanās ir viena no stratēģiskajām prioritātēm Latvijas Nacionālais attīstības plānam 2021.-2027.gadam.

Kušķe skaidroja, ka valsts kancelejā tiek uzskatīts, ka uzticēšanās ir priekšnosacījums gan veiksmīgai valsts pārvaldei, gan valsts attīstībai.

Biedrības "Latvijas Biznesa savienība" valdes priekšsēdētājs Eduards Filipovs norādīja, ka būtu nepieciešami uzlabojumi sadarbībā starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi, kā arī nepieciešams būtu stiprināt savstarpēju uzticēšanos.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris skaidroja, nereti nepametot sajūta, ka politiskajā vidē zemie uzticības rādītāji nav motivētājs, lai šo uzticību kāpinātu. Tie tieši tiekot izmantoti, lai pieņemtu vēl kādu sevišķi nepopulāru lēmumu.

Papildus Lielpēteris pauda uzskatu, ka sabiedrības uzticības rādītāji sevišķi nav uzlabojušies kopš 2008.gada ekonomiskās krīzes.

Pasākuma laikā arī atkārtoti tika norādīts uz mediju lomu sabiedrības uzticības nodrošināšanai. Piemēram, Lielpēteris skaidroja, ka medijiem daudz aktīvāk esot jāprezentē ne tikai sliktos uzņēmumu aspektus, bet arī labos sasniegumus. Sabiedrību esot nepieciešams aktīvāk informēt par ekonomisko vidi kopumā.

Televīzijas kanāla "ReTV" valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris papildināja, ka tieši žurnālisti ir tie, kas ar savu tēzi vai uzrakstīto teikumu spēj samazināt vai stiprināt sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. "Demokrātija nenozīmē visatļautību arī no mediju puses", norādīja Vekteris.

Filipovs arī papildināja, ka, valdībai, plānojot veikt lēmumus saistībā ar saimnieciskiem vai ekonomiskiem jautājumiem, ir dialoga veidā tas jāizklāsta plašākai sabiedrībai, kā arī noteiktās jomās, iespējams esot jāievieš veto tiesības noteiktām nozari pārstāvošām organizācijām.

Savukārt Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko norādīja, ka jaunais Pašvaldību likums arī spēs veicināt sabiedrības līdzdalību, jo tas paredzot jaunus iesaistes instrumentus, kā piemēram, iedzīvotāju valdes, kolektīvos iesniegumus un līdzdalības budžetēšanu.