Viņķeles krimināllietu nolemts skatīt slēgtās tiesas sēdēs; ko saka viņa pati?

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien lēma bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) krimināllietu par bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pasūtījuma nenodrošināšanu turpmāk skatīt slēgtās tiesas sēdēs.

Lūgumu par lietas skatīšanu slēgtās sēdēs izteica prokurors Gints Bērziņš. Viņš pamatoja, ka lietas materiālos atrodas Ministru kabineta (MK) slēgto sēžu materiāli, kuri nevar tikt izpausti publiski. Tāpat viņš atsaucās, ka lietā pieaicinātie liecinieki varētu tieši vai netieši izpaust informāciju, kura tika uzzināta vai apspriesta MK slēgtajās sēdēs.

Prokurors uzskata, ka lietas materiālus nevar nošķirt no pārējiem lietai pievienotiem materiāliem, līdz ar to nav iespējams noteikt tikai atsevišķas tiesas sēdes, kurām būtu jānotiek aiz slēgtām durvīm.

Bijusī veselības ministre pauda viedokli, ka viņai nav iebildumu par to, lai lietu turpinātu skatīt atklātās tiesas sēdēs, jo viņai neesot, ko slēpt no sabiedrības.

Tiesnese Zane Aldiņa prokurora lūgumu vērtēja vairākas stundas un nolēma to apmierināt.

Aģentūra LETA novēroja, ka pie tiesas visas dienas garumā norisinājās viena cilvēka protesta akcija - kāds vīrietis rokās turēja plakātu ar uzrakstu "aptrakušie vakseri čakarē pat dakterus, piesmējuši tiesnešus un sadūruši kareivjus".

Vīrietis, kurš atteicās atklāt savu personību, aģentūrai LETA sacīja, ka piketa mērķis ir piespiest tiesu rīkoties, lai "Viņķeles lietu paņem pa pilnu programmu".

Šodien tiesa plāno nopratināt vairākus lieciniekus. Liecības plāno sniegt arī bijušais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens un bijusī ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā ieplānota 21.novembrī.

Kā ziņots, Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu Viņķeles apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas.

Apsūdzība Viņķelei celta saistībā ar to, ka viņai, zinot par iespējamo vakcīnu pret Covid-19 pieejamību pasaules tirgū 2021.gadā, un to, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalsta vienošanos par Covid-19 vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu, bija pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, nodrošināt Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai Latvijā, kas ietver vakcīnu iegādi, glabāšanu, loģistiku, amatpersonu kompetenci un medicīniskos resursus vakcinācijas procesa nodrošināšanai.

Kā uzskata prokuratūra, minēto stratēģiju Viņķele neizstrādāja, tādējādi viņa neizpildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to radīja būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

2020.gada novembrī ES piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties "Pfizer/Biontech" ražotās vakcīnas pret Covid-19. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) disciplinārkolēģijas atzinums, Latvija varēja pieteikties 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500. Savukārt nākamajā kārtā pieejamo 420 707 vakcīnu vietā Latvija lēma iegādāties 100 000. Rezultātā Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta krietni gausāk nekā citās (ES) valstīs.

Kad atteikšanās no vakcīnām nāca gaismā pagājušā gada sākumā, premjers Krišjānis Kariņš (JV) pieprasīja Viņķeles demisiju. Vēlāk prokuratūra sāka izmeklēšanu, un šobrīd Viņķelei ir uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību.

Pēc VM iekšējās izmeklēšanas par atteikšanos no vakcīnām disciplinārsodus saņēma bijušais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens un bijusī ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Mūrmane-Umbraško izteikto rājienu pārsūdzēja. Pirmās instances tiesa noraidīja viņas pieteikumu, līdz ar ko Mūrmane-Umbraško iesniedza apelācijas sūdzību apgabaltiesā.

Viņķele savu pozīciju par kriminālprocesu komentēt nevēlējās, vien norādot, ka viņai ir piemērots statuss kā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. "Sadarbošos ar prokuratūru, kā to arī apliecināju tad, kad prokurors rosināja kriminālprocesu. Un ceru, ka tā lieta tiks virzīta pietiekami raiti uz priekšu un tiksim skaidrībā," televīzijai sacīja Viņķele.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā gada 9.martā atteicās sākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu, tomēr pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna iniciatīvas iepirkumu vēlreiz izvērtēja prokurors un kriminālprocess tika sākts.