Laikraksts: Pasūtījuma lietas VID organizētas arī pret lielajiem uzņēmumiem

Pasūtījuma lietas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) organizētas arī pret lielajiem uzņēmumiem, trešdien raksta laikraksts "Diena".

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) laikrakstam apliecinājis, ka viņa rīcībā ir informācija par gadījumiem, ko var uzlūkot kā pasūtījuma auditus.

"Diena" raksta, ka, piemēram, 2016.gada 10.martā VID publiski paziņoja, ka AS "Dobeles dzirnavnieks" audita rezultātā veikts uzrēķins vairāku miljonu eiro apmērā, uzlikts arests tā kustamajiem un nekustamajiem īpašumiem, un jo īpaši izcelts, ka arestēts arī "BMW" markas vieglais auto. Laikraksts norāda, ka VID auditi bieži noslēdzās ar uzrēķiniem, bet publiski paziņojumi par to nebija sekojuši, jo bija iespējama VID lēmuma pārsūdzība tiesā, līdz ar to tās ir faktiski nepabeigtas attiecības starp VID un auditam pakļauto uzņēmumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas princips bija ļoti vienkāršs, raksta "Diena", norādot, ka persona no Tukuma, Armands Grīnbergs, vadīja divas komercsabiedrības, kas iepirka un pārdeva graudaugu produktus, organizēja to piegādes klientiem, veica un saņēma par tiem samaksu. No publiski pieejamo datu perspektīvas uzņēmumiem bija aktīvi PVN maksātāju numuri, nebija jebkādu atzīmju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ne "Lursoft", ne VID datubāzēs. Respektīvi, pēc ārējām un pārbaudāmām pazīmēm nebija iemeslu ar šiem uzņēmumiem nesadarboties, jo prece tika piegādāta, par ko tie saņēma samaksu.

Vienīgā nianse, ko sadarbības partneri uzzinājuši vairākus gadus vēlāk, - Grīnberga uzņēmumi faktiski neveica PVN nodokļa maksājumus valsts budžetā, iesniedza nepareizas PVN deklarācijas, bet nodokļu tiesu izņēma skaidrā naudā bankas filiālē vai no bankomāta, pārsvarā Tukumā. Uzņēmumiem VID ļāva netraucēti darboties un ne tikai pievēra, bet pilnībā aizvēra acis uz to saistību neizpildi pret valsti. Kā vēlāk noskaidrojies, no bankas izņemtā skaidrā nauda izmantota, lai daļu no tās novirzītu VID darbinieku "acu aizvēršanai", vēsta laikraksts.

Pēc laikrakstā minētā, kad "Dobeles dzirnavnieka" pārstāvji vērsušies pie kompetentajām iestādēm, secināts, ka tām šī informācija bija zināma vēl pirms tika sākts "Dobeles dzirnavnieka" audits.

Lūgts komentēt šo situāciju, "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils "Dienai" norādījis, ka audita sākšana bijusi negaidīts un reizē arī gaidīts pasākums. 2014.gada nogalē uzņēmums saņēma neformālu informāciju par to, ka uzņēmumam tiek plānots veikt VID auditu, un aicinājumu "sadarboties", jo potenciāli uzņēmumam draud liels uzrēķins. Ņemot vērā to, ka savās darbībās "Dobeles dzirnavnieks" nesaskatīja neko pretlikumīgu, no jebkādām "sadarbības" formām uzņēmums atteicies.

Vēlāk, pēdējā darba dienā pirms Ziemassvētku brīvdienām, saņemta vēstule no VID par plānoto audita sākšanu, informē Amsils. Audits sākts divus mēnešus vēlāk pēc vēstules saņemšanas un ilga 12 mēnešus ar neskaitāmiem informācijas pieprasījumiem. Rezultātā uzņēmumam tika apstrīdēti darījumi ar vairākiem uzņēmumiem un veikts uzrēķins vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Lēmumā VID daudzkārt norādījis, ka uzņēmuma konkrētās darbības neatbilstot normālai komercpraksei.

Amsils laikrakstam skaidro, ka visi uzņēmumi, kuru piegādes VID apstrīdēja, bija "ar VID svētību" jau pirms audita lēmuma vai īsi pēc tā likvidēti, jo, lai varētu likvidēt uzņēmumu, ir nepieciešams VID akcepts. VID auditori lēmumā bija sarakstījuši tādus argumentus, kas ir tik atrauti no ikdienas komercdarbības realitātes, kas licis pamatoti domāt, ka auditori nebija ieinteresēti iedziļināties nozares darbības specifikā, bet, ļoti iespējams, tiem bijis cits uzdevums.

"Manuprāt, mēs tikām sodīti par "nesadarbošanos" vai arī kādas slēptas, daudz lielākas shēmas slēpšanā VID iekšienē, jo nav saprotams, kā vienam no uzņēmumiem bija iespējams ilgstošā periodā deklarēt darījumus lielos apjomos, uzkrāt nodokļu parādus un vēlāk ļaut to likvidēt," norāda Amsils.

Laikraksts tāpat raksta, ka līdzīgs stāsts ir arī citam ar graudu tirdzniecību saistītam uzņēmumam SIA "Agrera". Šī uzņēmuma īpašnieki bija zemnieku kooperatīvs, kuri caur "Agrera" kolektīvi veica nepieciešamos izejvielu iepirkumus - graudus, minerālvielas, melasi un citus produktus. Iepirkto produkciju "Agrera" pēc tam mazākos apmēros pārdeva zemniekiem, kuri bija kooperatīva biedri, kā arī citiem klientiem. VID audits "Agrera" aptvēra teju to pašu laika periodu, ko audits "Dobeles dzirnavniekā".

Gan "Agrera", gan "Dobeles dzirnavnieka" auditus, pēc laikrakstā vēstītā, veica viena un tā pati VID amatpersona, kuras dzīvesvieta ir Tukumā un kura joprojām strādā VID.

Laikraksts informē, ka arī "Agrera" nodokļu uzrēķins veikts par sadarbību ar Grīnberga vadītajiem uzņēmumiem, būtībā valstij cenšoties no cita uzņēmuma atgūt nesaņemtos nodokļus. Kopējā uzrēķina summa pārsniedza pusotru miljonu eiro, šādu naudas summu "Agrera" mēneša laikā samaksāt nevarēja, līdz ar to nodokļu maksātāja vietā valsts ieguva maksātnespējīgu uzņēmumu, kurš joprojām gan turpina tiesvedību par nodokļu uzrēķina atcelšanu.

"Agrera" tā laika valdes priekšsēdētājs Pēteris Dambergs laikrakstam norāda, ka VID uzņēmumu iznīcināja, uzrēķinot uzrēķinu, soda un kavējuma naudas par jau vienreiz no "Agrera" puses valstij samaksātiem nodokļiem, apvainojot "Agrera" sadarbībā ar PVN shēmotājiem un pat šo shēmu organizēšanā, tā sabojājot reputāciju, tādējādi "Agrera" zaudēja banku, sadarbības partneru, klientu un darbinieku uzticēšanos.