Griķu deficīts nedraud - raža bijusi labāka nekā pērn; diemžēl cenas turpinās augt

Viņa atzīmēja, ka griķu raža pa reģioniem atšķiras - šogad tā ir vidēji no 0,5 tonnām uz hektāru līdz 1,2 tonnām uz hektāru, kamēr pagājušajā gadā sausuma dēļ raža bija no 0,3 līdz vienai tonnai uz hektāru. Vienlaikus bioloģiski audzētajiem griķiem raža šogad nav lielāka par vienu tonnu uz hektāru.

"Arī tilpummasa griķiem šogad izskatās samērā laba, un griķi ir pasmagi," piebilda Dzelzkalēja-Burmistre.

Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvijā griķu platības līdz šim bija samērā stabilas - vidēji 15-20 tūkstoši hektāru, taču šogad griķu platības aizņēma līdz 30 tūkstošiem hektāru. Apmēram puse no griķu platībām tiek sētas bioloģiskās saimniecībās.

"Zemnieku saeimas" pārstāve arī norādīja, ka šogad griķu sēšanas laikā daudzviet bija spēcīgas lietusgāzes, kas noblietēja augsnes virskārtu, tāpēc griķiem bija apgrūtināta dīgšana un attīstība. Tāpat vēsais pavasaris kavēja to attīstību, savukārt vējš un lietus griķus dažviet saguldīja veldrē, kas pēc tam apgrūtināja novākšanas procesu.

"Griķu iepirkuma cena patlaban ir aptuveni 650 eiro tonnā, bet tā vēl noteikti pieaugs, jo to ietekmē ģeopolitiskā situācija. Mazāk eksportēs Ukraina un Krievija, tāpēc pieprasījums pēc griķiem būs lielāks," teica Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa piebilda, ka arī pircējiem veikalā būs jārēķinās ar lielākām griķu cenām, jo to nosaka ne tikai pieprasījums, bet arī pārstrādes un energoresursu izmaksu kāpums - griķi pēc vākšanas vēl jāapstrādā, jāizloba un jāsafasē.

Pēc Dzelzkalējas-Burmistres teiktā, daudzi saimnieki šajā gadā novākto griķu ražu plāno uzglabāt līdz pavasarim, lai realizētu kā sēklas materiālu.

"Zemnieku saeima" ir 1999.gadā dibināta nevalstiskā organizācija, kuras biedri ir Latvijas lauksaimniecības un dārzkopības produkcijas audzētāji un ražotāji. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt Latvijas lauksaimnieku intereses un stiprināt Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju.