Politoloģe skaidro, kāpēc Valsts prezidenta medaļas tika piešķirtas Kaimiņam un Pūcem
Pasniedzot Valsts prezidenta medaļas, Valsts prezidents Egils Levits, iespējams, vēlējies iezīmēt būtiskās nozares, pauž Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Jau rakstījām, ka, noslēdzoties 13.Saeimas pilnvaru termiņam, Valsts prezidents 31.oktobrī pasniedza Valsts prezidenta medaļas politiķiem, kuri paveikuši nozīmīgu darbu Latvijas valsts attīstībā, īstenojot visai sabiedrībai būtiskas reformas, taču darbu 14.Saeimā neturpinās.
Valsts prezidenta medaļu saņēma aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K), Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Juris Pūce (AP) un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Daļā sabiedrības gan šāds žests tika uztverts ar neizpratni, norādot uz atsevišķu politiķu nenozīmīgu ieguldījumu un apšaubāmu reputāciju.
Metla-Rozentāle skaidroja, ka ar Valsts prezidenta medaļu tiek pateikts, ka administratīvi teritoriāla reforma, kuru nepieciešams uzlabot, ir kopumā pozitīvi vērtējams pagrieziena punkts. Tāpat Levits licis akcentu uz tiesiskumu, nacionālā jautājuma stiprināšanu un valsts aizsardzību. Ar medaļu Levits, iespējams, arīdzan norādījis, ka Valsts aizsardzības dienesta likums ir jāpilnveido, tomēr tas ir būtisks politisks aspekts.
"Zināmā mērā rodas neliela disonanse starp to, ka runa ir par svarīgiem jautājumiem, bet tiem pretī ir konstraversāli vērtējami politiķi. Jāņem vērā, ka Valsts prezidenta medaļai nav īpašs statuss vai īpaši kritēriji, par kuru ievērošanu apbalvojums tiek piešķirts. Prezidents vēlējies šādā veidā iezīmēt nozaru svarīgumu," sacīja politoloģe.
Metla-Rozentāle atzina, ka zināmas pārdomas un mulsumu rada neliela politiķu loku izvēle ar nenozīmīgi vērtētām personībām. Politoloģes ieskatā, ja būtu izvēlēts plašāks politiķu loks, kas pārstāvētu dažādas jomas, iespējams, priekšstats nebūtu tik mulsinošs. Tāpat viņa piebilda, ka nav skaidrs, vai prezidenta mērķis šādā veidā tiek sasniegts un vai to neaizēno šo cilvēku politiskā pieredze.
Pūce pagājušā gada novembrī paziņoja par atkāpšanos no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata pēc tam, kad publiski sameloja, ka nav izmantojis vai nopietni lūdzis partijas biedriem sarūpēt viņam Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.
Savukārt Kaimiņu 2018.gada jūnijā aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu nelikumīgu partijas "KPV LV" finansēšanu, kā arī par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Vēlāk KNAB pret Kaimiņu šo kriminālprocesu izbeidza.
Kaimiņš iepriekš ir bija "KPV LV" biedrs un viens no līderiem, vēlāk kļuva bezpartejisks, bet uz 14.Saeimu vairs nekandidēja.