Valdība atkal izpelnās kritiku no LVSADA; algu jautājums izraisa arodbiedrības dusmas

© f64.lv, Kaspars Krafts

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir izplatījusi paziņojumu, kurā kārtējo reizi kritizē Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību par to, ka nav tikusi piešķirta arodbiedrības prasītā summa algu palielināšanai.

Šoreiz arodbiedrība pieķērusies valsts tēriņiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. LVSADA izplatītajā paziņojumā atsaucas uz Fiskālās disciplīnas padomes datiem, ka šogad budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" kopējais finansējums sasniedzis 1,654 miljardus eiro. LVSADA kremt, ka vienlaikus valdība atteikusies piešķirt arodbiedrības prasītos vēl 30 miljonus eiro, lai šogad vairāk varētu paaugstināt ārstniecības personu darba samaksu - arodbiedrība vēlējās vidējo palielinājumu par 10%, bet tā vietā palielinājums bijis par 5%.

Vidējā darba samaksa valstī ir pieaugusi par aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka ārstniecības personu darba samaksas konkurētspēja ir sākusi mazināties, pat nesasniedzot iepriekšējos gados valsts solīto, uzskata LVSADA. Centrālās statistikas pārvaldes dati gan liecina, ka veselības aprūpe pēc vidējā algu apmēra ir starp piecām vislabāk pelnošajām nozarēm valstī.

LVSADA atsaucas uz Ministru kabineta 2017.gadā izskatīto konceptuālo ziņojumu "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", kurā bijis plānots, ka 2022.gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai esot jāsasniedz ārstiem - 2327 eiro (patlaban esot 1963 eiro), māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem - 1396 eiro (patlaban esot 1183 eiro), bet māsu palīgiem - 931 eiro (patlaban esot 745 eiro) pirms nodokļu samaksas.

Konceptuālie ziņojumi gan nenosaka, ka tajos minētās summas obligāti tiks piešķirtas. "Jautājumu par konceptuālajā ziņojumā ietvertā risinājuma īstenošanai nepieciešamajiem finanšu resursiem izskatīt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādņu, likumprojekta "Par valsts budžetu 2018. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam" sagatavošanas procesā," bija teikts lēmumā, ar kuru ziņojums tika atbalstīts.

LVSADA pauž cerību, ka 14.Saeimas izveidotā valdība "vairs neturpinās veselības aprūpes valsts sektora vājināšanas politiku un atbildīgi izturēsies pret valsts pienākumu nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi".

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.