Rīgā šonedēļ ieradās vairākas augstas amatpersonas. Tajā skaitā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņa kopīgā preses brīfingā ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci no Nacionālās apvienības paziņoja, ka Eiroparlaments uzstāj uz sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju. Mūrniece par atbalstu Ukrainai šonedēļ arī saņēma Kņaza Jaroslava Gudrā otrās pakāpes ordeni, ko viņai piešķīris Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Tāpēc neizpratni vai vismaz pārsteigumu varētu raisīt "Nekā personīga" rīcībā nonākušas ziņas par Mūrnieces partijas biedres ekonomikas ministres rakstīto vēstuli kolēģiem ministriem. Tajā Ilze Indriksone mudina rīkoties, lai atjaunotu darbu kompānijām, kas izveidotas pateicoties Kremlim tuvam Krievijas miljardierim, kurš iekļauts sankciju sarakstā.
"Eiropa ir sajūsmā par plašo krievu dvēseli. Prese Lielbritānijā apspriež pasaulē lielāko jahtu. Lūk tā ir. Pati modernākā jahta "Baltā pērle"," šādi Krievijas žurnālisti pirms dažiem gadiem ar sajūsmu stāstīja par pasaulē dārgāko jahtu. Tā piederēja miljardierim Andrejam Meļņičenko.
Bet šī gada martā Itālijas varas iestādes ziņo, ka jahta arestēta. Meļņičenko ir viens no oligarhiem, pret kuriem Eiropas Savienība vērsa sankcijas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Sankcijas skāra arī Meļņičenko apjomīgo biznesu Lietuvā. Miljardiera kompānijai EUROXIM pieder ķīmikāliju ražotājs "Lifosa". Sankciju dēļ kompānijas kontus kaimiņvalsts bankas iesaldē. Tās darbība praktiski apstājas. Tad leiši izdomā veiklu shēmu - izgroza likumu, lai šādās situācijās stratēģiski svarīgos uzņēmumos varētu iecelt valsts pārstāvi - administratoru.
Lietuvas mediji gan ziņo par šī valsts puses pārstāvja rakstītu slepenu vēstuli specdienestiem un valsts iestādēm. Tajā viņš uztraucas, ka kompānija rūpīgi slēpj informāciju par piegādēm, kravu izcelsmi un saiknēm ar Krieviju.
Šis ir vēl viens ķīmikāliju miljardieris no Krievijas Dmitrijs Mazepins. Un arī viņš iekļauts Eiropas savienības sankcijās. Minerālo mēslošanas līdzekļu ražošanas uzņēmuma "Uralchim" īpašnieks un izpilddirektors Mazepins bija investējis lielus līdzekļus Latvijā.
"Uralchim" pieder vairākums firmā "Ventamonjaks". Mazākuma akcionārs tajā ir firma (HALCYON CAPITAL), kur kā patiesā labuma guvējs Uzņēmumu reģistrā norādīts Jānis Austriņš - Aivara Lemberga znots.
Savukārt Rīgā Mazepins nesen uzbūvēja milzīgu termināli, kas pieder firmai "Riga Fertilizer Terminal". 51% tajā ir Mazepina "Uralchim", bet 49% - Aināra Šlesera un Andra Šķēles kontrolētajai SIA "Rīgas tirdzniecības osta".
Bet līdz sankcijām vairākus gadus pēc apgrozījuma lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums bija vēl viena Mazepina firma "Uralkali Trading". 2020.gadā tā apgrozīja 1,81 miljardu eiro. Caur šo Latvijā reģistrēto kompāniju atpakaļ uz Krieviju plūda nauda par ķīmikāliju eksportu uz Āziju, Indiju, Ziemeļameriku, Dienvidameriku, Eiropu un Āfriku.
Šā gada 24.februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Mazepins kopā ar vēl 36 biznesmeņiem Kremlī ar Putinu sprieda kā apkarot Rietumu sankcijas.
8 mēnešus vēlāk Rīgā tapusi kāda vēstule, kas vistiešākajā veidā varētu ietekmēt gan Mazepinu, gan arī Lietuvā naudu ieguldījušo miljardieri Meļņičenko. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone raksta par sankcijām atbildīgajai ārlietu ministrijai. Un piedāvā Latvijai izstrādāt kārtību, lai noteiktu atbildīgo, kurš varētu lemt, ko darīt ar šādiem sankciju skartiem uzņēmumiem.
"Ir svarīgi izvērtēt, vai šī infrastruktūra ir vajadzīga tautsaimniecībai un saglabājama. Infrastruktūra tieši. Un atrast vislabāko veidu, nepārkāpjot sankcijas un nodrošinot to, lai varētu tikt izmantota, ja tas ir iespējams," Ilze Indriksone (NA).
Bet Ekonomikas ministrijas vēstules tonis drīzāk izklausās nevis pēc mudinājuma sākt diskusiju, bet vairāk atgādina abu ar Krievijas Uralhim saistīto kompāniju interešu aizstāvi.
Fragmenti no Ekonomikas ministrijas vēstules:
"Ministrija aicina Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju, nepārkāpjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, rast ātru risinājumu sankcionētu uzņēmumu darbības turpināšanai."SIA „Ventamonjaks" ir unikāla infrastruktura - tas lielākais Baltijas juras šķidrā amonjaka eksporta un importa terminālis. Tas norāda, ka Latvijā izveidotajai infrastruktūrai mineralmēslojuma parkraušanai un uzglabāšanai, ir nozīme arī arpus Baltijas. Ņemot vērā, ka Latvijā šāda infrastruktūra jau ir pieejama, būtu nesaimnieciski apturēt 'SIA "Ventamoniaks" terminālu. Tehnoloģiskā sašķidrināta amonjaka izvešana no termināla nozīmē termināla slegšanu uz visiem laikiem, jo tā palaišana prasīs lielus kapitālos ieguldījumus un vismaz gadu. Lietuvas un citu ES valstu (piemēram, Horvātijas, Polijas, Rumānijas) prakse liecina, ka ir iespējams izveidot tiesisko regulējumu, lai sankcionēts uzņēmums varētu turpināt darbību, nepārkāpjot noteiktās sankcijas. Sankcionētiem uzņēmumiem ir iespējams izveidot "ugunsmūri", tādejādi noņemot sankcionētas personas ietekmi uzņēmumā.
Ekonomikas ministrija atsaucas uz Horvātijas, Polijas un Rumānijas pieredzi, ka esot iespejams izveidot tiesisko regulējumu, lai sankcionēts uznēmums varētu turpināt darbību, nepārkāpjot noteiktās sankcijas. Turklāt amonjaka ražošana esot stratēģiski svarīga arī Eiropai. Ministrija iesaka ieviets "ugunsmūri", kas nodrošinātu, lai "sliktie" biznesmeņi no darba atsākšanas labumu negūst. Bet partneri, kas nav sankcionēti, var turpināt strādāt. Tiek minēti pat argumenti, ka ar Mazepina naudu veidoto firmu darbības atjaunošana, ļautu izvairīties no pārtikas trūkuma.
Fragments no Ekonomikas ministres vēstules: "Ekonomikas ministrija uzskata, ka SIA "Ventamonjaks" un "Lifosa" sadarbībai būtu nepārprotami ieguvumi, tai skaitā tiktu mazināts mineralmēslu deficīts Baltijas valstīs, kas mazinātu to cenu reģionā un potenciali mazinātu arī lauksaimniecības produktu un pārtikas preču cenas. Tas atbilst arī Eiropas savienības nostājai izvairīties no tādu pasākumu piemērošanas, kas visā pasaule varētu novest pie pārtikas trūkuma."
Ministrei raidījums "Nekā personīga" vaicāja, vai viņa mudināja atļaut sankcijām pakļautiem uzņēmumiem atsākt darbību Latvijā.
"Nē, tāda nebija vēlme. Bija vēlme norādīt uz citu valstu piemēriem, sasaistot tos ar šiem uzņēmumiem, kas ir vērsušies pēc skaidrojumiem, un pēc lēmumiem, un sliktākais, kas notiek, kad nekādi lēmumi netiek pieņemti. Un varētu teikt, ka ir situācija, kad nav skaidrības. Un, protams, ņemot vērā izaicinājumus arī minerālmēslu nozarē un sagaidāmo nākamo sezonu, kas vēl nekādas labas ziņas nenesīs, ir svarīgi saprast, ko darīsim, kā darīsim, vai varam pārorganizēties, izmantojot esošo infrastruktūru, vai šo infrastruktūru mēs faktiski ļausim viņai iznīkt," atbildēja ministre.
Fragments no Ekonomikas ministres vēstules: "Nepārprotami, līdz šim minēto uzņēmumu darbība lielā mēra bija saistīta ar kravu piegādem no Krievijas, taču šobrīd uzņēmumi ir gatavi parorientēties, piemēram, Lifosa vēlas iepirkt amonjaku, kam nav Krievijas izcelsmes - no Tobago un Trinidadas, un ASV. Ņemo vēra paustos apsvērumus, Ekonomikas ministrija aicina ārlietu ministriju un tieslietu ministriju, nepārkapjot pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktas sankcijas, rast ātru risinājumu sankcionētu uzņēmumu darbības turpināšanai."
"Pagaidām stipri nepārliecinoši skan amonjaka plūsma no kādām eksotiskajām valstīm Brazīlija, Tobago. Kaut kādas pavisam citas alternatīvas. Tāpat neskaidrības man šķiet, tāpat... Vairojas kapitāls un uzņēmums. Tāpēc skatīšana droši vien būs ļoti sarežģīta. Un es jau visu laiku uzsveru šī pusgada laikā, ka ļoti, ļoti attiecībā uz sankcijām būtu vajadzīgs Eiropas stingrs regulējums, lai nevarētu neviens viņus īsti apiet, meklēt kaut kādus kaut kādus izņēmumus," uzskata Bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (AS) Māris Kučinskis.
Tikmēr vienmēr jāpatur prātā, ka atsevišķu valstu centienus no sankcijām izvairīties var izmantot Krievija. Tā uzskata Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis. Tas ļautu Krievijai norādīt uz Eiropas nespēju ieturēt vienotu pozīciju centienos aizgriez naudas krānu, kas piesaistīts naftas, gāzes un amonjaka biznesiem.
Īsi pirms Saeimas vēlēšanām laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs pieminēja kādu Latvijas politiķi, kura vārds parādās arī Mazepina biznesā Rīgas ostā.
"Klausieties, kad Putins smejas par rietumu vērtībām, es saprotu, kāpēc viņš smejas. Viņš tam zina cenu. Viņš pieņēma valsts kompānijā lielākos rietumvalstu politiķus. "Rosneft" ar Putina ziņu darbā ir pieņemta un mūsu televīzijās viņa ir ļoti populāra, jo atbalsta "speciālo militāro operāciju". Austrijas ārlietu ministri Karinu Knaislu. Viņš bija viņas kāzās. Bija. Aho Esko Tapani, bijušais Somijas premjerministrs. Šlesers. Bijušais Latvijas transporta un ekonomikas ministrs," saka laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs.
Ekonomikas ministrijas vēstules adresāti par ekonomikas ministres ieceri ir mazrunīgi. Tieslietu ministra birojā "Nekā personīga" apgalvoja, ka viņi par šo tematu nerunās. Ārlietas pagaidām tikai pētot situāciju.
"Latvijai ir jābūt ļoti stingrai, atbalstot sankciju pakotni pret Krieviju. Ja ir uzņēmumi, kuri ir sankcionēti vai kuru īpašnieki ir sankcionēt, viņi nevar darboties. Bet meklēt līkločus, tagad apiet sankcijas. Taču padomājam, ko tas nozīmē mums un mūsu valsts drošībai. Ja mūsu ceļi ļimst, kā mēs varētu gaidīt, ka kāds mūs aizstāv. Tātad - šeit nedrīkst ceļi ļimt. Mums ir jāstāv aiz Ukrainas līdz Ukrainas kara uzvarai. Tas ir izdarāmi," uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
"Sankciju efekts ir tad, ja visi vienoti turēsies pie šiem principiem. Es atceros 2014.gadu un pēc Krimas... Nu, tā bija tā kā iešana zemē no kalna. Viens izdara kādu izņēmumu. Otrs. Kamēr jau beigās sāka uzdot jautājumu - kādas tad vispār tur sankcijas, tā uzskata Māris Kučinskis (AS).
Vācijas valdība nolēma, ka, piemēram, savā valstī konfiscē GAZPROM aktīvus. Ekonomikas ministre mums apgalvo, ka tas esot variants. Tomēr abu miljardieru biznesa aizstāvības vēstulē par to nav nekas pieminēts.
