Trauksmes celšana uzņēmumā rada iespēju savlaicīgi norādīt gan uz nelielām problēmām, gan nozīmīgiem pārkāpumiem, palīdzot tos atrisināt, lai zaudējumi būtu pēc iespējas mazāki, liecina biedrības "Sabiedrība par atklātību "Delna"" ("Delna") veiktais pētījums par iekšēju trauksmes celšanu uzņēmumos.
Pētījums parāda, ka tie uzņēmumi, kas trauksmes celšanu padara par daļu no ikdienas, nevis ko ārkārtēju un skandalozu, ir lielākie ieguvēji no sistēmas. "Delna" norādīja, ka sarunas ar uzņēmumu pārstāvjiem ļauj secināt, ka trauksmes celšanas sistēma nav tikai formāls koncepts, kas realitātē nestrādā. Proti, ceļot trauksmi, ir iespējams savlaicīgi norādīt gan uz nelielām problēmām, gan nozīmīgiem pārkāpumiem.
Tāpat trauksmes celšanas mehānisms ir pateicīgs rīks, ar ko parādīt, cik liela ir darbinieka ietekme un kā viņa rīcība var palīdzēt uzņēmumam novērst riskus un uzlabot darba vidi sev un apkārtējiem. Lai to paveiktu, uzņēmuma vadībai sākumā jāpieņem apzināts lēmums par nepieciešamību pilnveidoties, varbūt pat politikas maiņu. Tas prasa aktīvu rīcību gan no uzņēmuma vadības, gan vidējā līmeņa vadītāju, gan darbinieku puses, lai pārnestu teorētisko sistēmas bāzi praksē, tādēļ no sākuma svarīgi apzināt pozitīvo ietekmi un ieraudzīt sistēmas lomu plašākā kontekstā.
Uzņēmumu dažādās pieejas un prakses, kas apkopotas pētījumā, parāda, ka tajā iesaistītie uzņēmumi patiesi cenšas un ir spēruši soļus, lai veidotu iekļaujošu un darbiniekam draudzīgu darba vidi, kā arī mazinātu potenciālos prettiesiskas rīcības riskus. Atšķirīgās prakses rada dažādā izpratne un uzņēmumu struktūra, darbības principi.
"Delna" norādīja, ka izaicinājumi, ko sarežģīti atrisināt bez ārējas palīdzības, parāda, cik svarīgi ir veidot dialogu starp uzņēmumiem, lai apmainītos ar pieredzi, zināšanām, veiksmīgiem risinājumiem. Biedrības vērtējumā, jāveicina arī uzņēmuma sadarbība ar kompetentajām iestādēm un organizācijām, kas var palīdzēt gan praktiski, gan ar teorētiskām zināšanām.
Tikmēr paaudžu nomaiņa un trauksmes celšanas gadījumu parādīšanās publiskajā telpā pievērš uzmanību un sabiedrība sāk pierast pie tās, bet skaidrs, ka bez izpratnes veicināšanas to, kā jebkuru jaunu praksi, būs grūtības ieviest un sekmīgi izmantot, skaidroja "Delna".
Biedrībā uzsvēra, ka iekšējo trauksmes celšanas sistēmu nevar atraut no uzņēmuma iekšējās kultūras un katra cilvēka individuālās pieredzes, morāles un ētikas normām. Ar sistēmu saistītā problemātika ir plašāka, jo attieksme pret sistēmu saistīta ar cilvēka personīgo dzīves filosofiju un morāli.
Biedrības vērtējumā, Trauksmes celšanas likums kopumā ir kvalitatīvs, pielāgots, lai garantētu trauksmes cēlēja aizsardzību, motivētu ziņot. Vienlaikus tā nozīmīgākais trūkums, kas sabiedrībai neļauj izprast trauksmes celšanas mehānisma nozīmi, saistāms ar iztrūkstošo vai neefektīvo komunikāciju.
"Delna" norāda, ka valstī kopumā jārada vairāk platformu, caur ko veidot sarunu par tēmām, par kurām iestājas arī trauksmes celšana. Tās ir - atklāta un atbildīga uzņēmējdarbība, labās pārvaldības prakses, korupcijas radītie riski, pilsoniskās līdzdalības nozīme demokrātiskā sabiedrībā.
Pētījumā gūtā pieredze "Delnai" liek izdarīt secinājumus par tēmām, ko ir būtiski pētīt, un kuru problēmu apzināšanai un risināšanai jāpievēršas plašākā mērogā. Turpmāk plānots pētīt situāciju reģionos, lai veidotu atbalstu iekšējām trauksmes celšanas sistēmām, kas palīdz uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām un to darbiniekiem gūt pēc iespējas pozitīvāku pieredzi ikdienā un strādāt sava un sabiedrības kopīgā labuma vārdā.
Pētījums tika veiks no šī gada augusta beigām līdz oktobrim, ar mērķi izzināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī privātu uzņēmumu pieredzi iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidē, ieviešanā un darbībā.
Pētījumā piedalījās desmit privātie uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Intervijās piedalījās pārstāvji no tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā "Bonava Latvija", "Schwenk Latvija", "Eleving Group", "Tele2 Latvija" un no valsts kapitālsabiedrībām - VAS "Valsts nekustamie īpašumi", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".
Tāpat intervijās piedalījās pārstāvji no pašvaldības kapitālsabiedrībām - "Rīgas meži" un "Rīgas Satiksme", kā arī "Latvijas finieris".
