Aptauja: 78% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dienā seko līdzi kara notikumiem Ukrainā

Kopumā 78 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi dienā seko līdzi Krievijas izvērstā kara notikumiem Ukrainā, tai skaitā 5 % to dara nepārtraukti vai gandrīz nepārtraukti, 34 % šiem notikumiem seko vairākas reizes dienā, 16 % – 2 līdz 4 reizes dienā, 23 % – vienu reizi dienā, tā secināts BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1600 respondentu.

Tikmēr 12 % respondentu norādīja, ka kara notikumiem Ukrainā līdzi seko retāk nekā reizi dienā, 7 % šai informācijai vispār neseko līdzi, bet vēl 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Salīdzinot datus ar iepriekšējiem mēnešiem, pavasarī interese par kara notikumiem bija vēl augstāka - marta beigās vismaz reizi dienā ziņām par karu Ukrainā līdzi sekoja 93 %, bet maijā - 87 %. Vasaras mēnešos interese saglabājās salīdzinoši līdzīga - jūlijā vismaz reizi dienā informācijai par Krievijas īstenoto karu Ukrainā līdzi sekoja 75 %, bet augustā - 79 % respondentu.

Aptaujas dati uzrāda, ka pēc ģimenē lietotās sarunvalodas kara notikumiem Ukrainā biežāk līdzi seko latvieši - viņu vidū vismaz reizi dienā to dara 85 % respondentu, kamēr krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 72 %. Tikmēr 9 % latviešu un 14 % krievvalodīgo minētajai informācijai līdzi seko retāk nekā reizi dienā, 3 % latviešu un 6 % krievvalodīgo to nedara vispār, bet vēl 2 % latviešu un 6 % krievvalodīgo konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Analizējot atbildes pēc respondentu dzimuma, nedaudz biežāk ziņām par karu Ukrainā līdzi seko vīriešu - viņu vidū vismaz reizi dienā to dara 86 %, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 81 %. Tikmēr 9 % vīriešu un 11 % minētajiem notikumiem līdzi seko retāk nekā reizi dienā, 2 % vīriešu un 5 % sieviešu šai informācijai neseko vispār, bet vēl 2 % vīriešu un tikpat sieviešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Pēc izglītības līmeņa notikumiem Ukrainā biežāk līdzi seko cilvēki ar iegūtu augstāko izglītību - šajā respondentu grupā vismaz vienreiz dienā to dara 85 %, kamēr starp cilvēkiem ar iegūtu vidējo izglītību šis rādītājs ir 82 %. Tikmēr 12 % respondentu ar augstāko izglītību un 11 % ar vidējo izglītību šiem notikumiem līdzi seko retāk nekā reizi dienā, 4 % ar augstāko izglītību un 3 % ar vidējo izglītību šai informācijai līdzi neseko, bet vēl attiecīgi 2 % un 3 % katrā grupā konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Vērtējot iegūtos rezultātus pēc respondentu vecuma, atklājas, ka biežāk ziņas par notikumiem Ukrainā lasa un klausās cilvēki virs 35 gadu vecuma. Sadalot aptaujātos vecuma grupās, visbiežāk minētajiem notikumiem līdzi seko iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem - viņu vidū vismaz reizi dienā to dara 90 %, kam seko vecuma grupa no 35 līdz 44 gadiem (85 %), iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 54 gadiem (83 %), vecuma grupa no 25 līdz 34 gadiem (80 %) un gados jaunāki cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem (73 %).