Mārupes rindu māju būvlaukumā, kurā nozāģēts dižozols, būvnieki neesot bijuši kopš 12.aprīļa, kad projektam anulēta būvatļauja, sacīja projekta "Dižozolu nami" attīstītāja un būvuzņēmēja SIA "Zeninvest" līdzīpašnieks un valdes loceklis Oskars Kalniņš.
Vaicāts, vai dižozols nozāģēts projekta attīstītāja uzdevumā, Kalniņš sacīja, ka kopš 12.aprīļa, kad projektam anulēta būvatļauja, būvnieku pārstāvji būvlaukumā nav bijuši, tāpat teritorijai nav bijis arī sarga. Teritorija bijusi tikai nožogota.
Kalniņš sacīja, ka dižozola nozāģēšana arī viņam bijusi pārsteigums un tagad tiekot skaidrots, kurš to varēja izdarīt. Kalniņš uzsvēra, ka "Zeninvest" šādu uzdevumu nozāģēt koku nevienam nav devis, jo kopš aprīļa, kad anulēta būvatļauja, uzņēmums šajā būvlaukumā nav tiesīgs veikt nekādas darbības.
Jautāts, vai policija viņu jau ir pratinājusi sakarā ar dižozola nozāģēšanu, Kalniņš atbildēja noliedzoši. Kalniņš skaidroja, ka dižozola nozāģēšanas laikā bijis ārzemēs, tagad atgriezies un arī mēģinās noskaidrot notikušo. Savukārt ar policiju sadarbojoties uzņēmuma juristi.
Arī uz jautājumu, kas turpmāk notiks ar nepabeigto rindu māju jaunbūvi, kurai anulēta būvatļauja, Kalniņš atbildēja, ka ar šo jautājumu strādājot juristi.
Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasījusi Mārupes novada domei paskaidrojumu par prettiesisko būvniecību nocirstā dižozola teritorijā.
VARAM un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ilgstoši un nepārprotami Mārupes novada pašvaldībai un tās būvvaldei ir norādījusi uz prettiesisko būvniecību, tai skaitā uz tās apdraudējumu novada dižkokam.
Mārupes novada domei būs jāsniedz paskaidrojumus VARAM par tās pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem dome atcēlusi būvvaldes lēmumu par būvdarbu apturēšanu.
Ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) uzsver, ka Mārupes novada pašvaldības un būvvaldes rīcības rezultātā, neievērojot normatīvajos aktos skaidri noteikto dižkoku aizsardzību un ignorējot ministrijas, dabas aizsardzības institūciju, kā arī tiesas un prokuratūras pausto, viens no Latvijas dabas pieminekļiem nelikumīgi ticis neatgriezeniski iznīcināts. Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām, apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, un citu organismu grupām. Dižkoki ir neatņemama Latvijas dabas un ainavas vērtība un to aizsargāšana ir pienākums.
"Ministrija atkārtoti pieprasa pašvaldības domei paskaidrojumus, tai skaitā par tās pieņemtajiem lēmumiem, uz kuru pamata tika ļauts turpināt būvdarbus," pauž Plešs.
VARAM pašvaldībai jau šā gada 16.februārī norādīja, ka "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" nepārprotami nosaka, ka dižkoka teritorijā ir aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Turklāt neatkarīgi no tā, vai koks ir dabā apzīmēts ar atpazīstamības zīmi, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība.
Valsts policija sākusi kriminālprocesu par dižozola nozāģēšanu Mārupē, aģentūra LETA uzzināja policijā.
Kriminālprocess sākts par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā. Policija kriminālprocesā vērtēs notikušo un tā apstākļus.
Jau ziņots, ka trešdien Mārupes novada pašvaldības policija saņēmusi informāciju par iespējamu prettiesisku rīcību, nozāģējot valsts nozīmes aizsargājamu dižozolu Kantora ielā, liecina informācija vietvaras mājaslapā.
Pēc notikuma vietas apsekošanas informācija par iespējamo noziedzīgo nodarījumu esot nodota Valsts policijai un Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP).
Nozāģētā dižozola tuvumā noris rindu māju projekta "Dižozolu nami" būvdarbi. Kā norāda domē, apkārtējo māju iedzīvotāji gada sākumā ir vērsušies pašvaldībā, DAP un citās atbildīgajās instancēs, cenšoties panākt, lai dižozols būvdarbu laikā netiktu skarts.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, šogad vasarā, cenšoties glābt dižozolu, Ģenerālprokuratūra vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par administratīvās lietas atjaunošanu saistībā ar Mārupes novada pašvaldības lēmumu izsniegt būvatļauju minētā projekta rindu māju būvniecībai.
29.jūlijā Ģenerālprokuratūras prokurors vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par administratīvās lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem lietā par Mārupes novada būvvaldes prettiesiski izdotajām būvatļaujām - Mārupes novada dome ar savu lēmumu atjaunojusi prettiesiski izdotu būvatļauju darbību, aģentūru LETA informēja prokuratūra.
Jau ziņots, ka 14.februārī Ģenerālprokuratūrā tika saņemts DAP iesniegums par dabas pieminekļa - dižozola - bojāšanu Kantora ielā nr.115 un nr.117, Mārupē, jaunas rindu mājas būvniecības procesā.
Veicot prokurora pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, tika noskaidrots, ka Mārupes novada būvvalde rīkojusies prettiesiski, izsniedzot būvatļaujas rindu māju būvniecībai minētajās adresēs, kas atrodas dabas pieminekļa - dižozola - teritorijā.
Ģenerālprokuratūras prokurors 8.aprīlī vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par prettiesisko būvatļauju atcelšanu un sākotnējā stāvokļa atjaunošanu.
Nesagaidot tiesvedības noslēgumu, Mārupes novada būvvalde 12.aprīlī atcēla prettiesiski izdotās būvatļaujas un uzlika būvniekam par pienākumu atjaunot sākotnējo stāvokli īpašumos. Tā kā apstrīdētais administratīvais akts tika atcelts, tiesa 2022.gada 13.maijā pieņēma lēmumu par tiesvedības izbeigšanu šajā administratīvajā lietā.
7.jūlija ārkārtas sēdē Mārupes novada dome atcēla būvvaldes 12.aprīļa lēmumu un atjaunoja iepriekš apstrīdēto būvatļauju darbību.
Līdz ar to prokurors atkārtoti vērsās Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā - ar pieteikumu par administratīvās lietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
"Zeninvest" reģistrēts 2017.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800. eiro. Uzņēmuma īpašnieki vienādās daļās ir Kalniņš un Jegors Gulbis. Pērn "Zeninvest" strādāja ar 775 433 eiro apgrozījumu un cieta 311 047 eiro zaudējumus, liecina "Firmas.lv" informācija.