Demogrāfijas pētniece: Nav pamata uzskatīt, ka dzimstība dažādām tautībām ir radikāli atšķirīga

Nav pamata uzskatīt, ka dzimstība dažādām tautībām ir radikāli atšķirīga, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore un demogrāfijas pētniece Zane Vārpiņa.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gada informatīvais apskats liecina, ka krievu īpatsvars Latvijā šī gada sākumā bija 24,2%, baltkrievu - 3,1%, ukraiņu 2,2%, poļu - 1,9%, lietuviešu - 1,1%. Latviešu vidējais vecums ir 40,5 gadi, krievu - 48,4 gadi, baltkrievu - 56,4 gadi, ukraiņu - 53,4 gadi, poļu - 52,1 gads, lietuviešu - 52,1 gads.

Vārpiņa norādīja, ka iedzīvotāju etniskā piederība ir daļēji paša izvēlēta - to var izvēlēties neierakstīt. Proti, bērniem ieraksta viena no vecāku tautībām, vai neieraksta vispār, un šādos gadījumos ir "neizvēlēta tautība", līdz ar to jauktu ģimeņu bērni tiek pieskaitīti vienai no tautībām. Domājams, Latvijā dzīvojošu jauktu laulību ģimenēs, kur viens no vecākiem ir latvietis, izvēle sliecas par labu tautībai "latvietis", uzskata profesore.

Tāpat iemesls dažādu tautību atšķirīgiem vecumiem varētu būt arī atšķirīgas emigrācijas. Vārpiņai nav zināms, cik precīzi katras tautības iedzīvotāji ir emigrējuši, bet starp izbraukušajiem ir daudz cittautību iedzīvotāju, un to varētu būt proporcionāli vairāk nekā latviešu tautības iedzīvotāju. Vienlaikus pētījumi rāda, ka krievu tautības iedzīvotājiem ir mazāka piederības sajūta Latvijai, tādēļ viņi gan vairāk emigrē, gan neatgriežas. Tā kā emigrē pārsvarā jaunāka vecuma iedzīvotāji, paliek vecākie, līdz ar to vidējais vecums ir lielāks, skaidroja profesore.

Savukārt, skatoties pēc iedzīvotāju sadalījumu pa vecuma-etniskās piederības grupām, visu tautību iedzīvotāji ir visās vecuma grupās, bet jaunākās ir mazākas jau minēto iemeslu dēļ. Profesores vērtējumā, nav pamata uzskatīt, ka dzimstība dažādām tautībām ir radikāli atšķirīga. Tomēr, ja ir mazāka fertīlā vecuma iedzīvotāju kohorta (sievietes 15 līdz 64 gadu vecumā), arī kopīgais dzimušo bērnu skaits ir mazāks pie tā paša dzimstības koeficienta, tādējādi "nepildās" bērnu kohorta.

Kā ziņots, pēdējos desmit gados Latvijā latviešu skaits samazinājies, bet īpatsvars palielinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gada informatīvais apskats.

Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 182 000 latviešu. Latviešu skaits Latvijā kopš 2011.gada samazinājies par 74 300 cilvēku.

Savukārt latviešu īpatsvars Latvijā palielinājies. Ja 2011.gadā Latvijā no iedzīvotāju kopskaita latviešu bija 60,5%, tad šajā gadā latviešu īpatsvars sasniedzis 63%.