Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Zviedrijas finanšu ministrs Andešs Borjs svētdien paziņoja, ka Latvijai ir jāpilda savs solījums nākamgad samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu, norādot, ka starptautiskās sabiedrības pacietības mēram attiecībā uz Latviju ir savas robežas.
"Viņi izteica stingru politisku solījumu īstenot ļoti atbildīgu fiskālo politiku," Stambulā notiekošajā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ikgadējā sanāksmē žurnālistiem pavēstīja Borjs. "Viņiem 2010.gada budžetā ir jābūt atbildīgai fiskālajai politikai. Starptautiskās sabiedrības pacietība pret latviešiem ir ierobežota, tāpēc viņiem ir jārīkojas ļoti, ļoti atbildīgi."
Kā ziņots, valdība sestdien ārkārtas sēdē panāca vienošanos vairākos būtiskos jautājumos, līdz ar to tiks uzsākts tehniskais nākamā gada budžeta sagatavošanas darbs.
Pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) teiktā indikatīvi nākamā gada budžeta izdevumi tiks mazināti par 225 miljoniem latu, bet papildus ieņēmumi no nodokļu politika izmaiņām tiek plānoti 100 miljonu latu apmērā.
Piektdien laikrakstā "Diena" publicētā rakstā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits un SVF pastāvīgais pārstāvis Latvijā Deivids Mūrs arī atgādināja par Latvijas valdības apņemšanos nākamgad samazināt budžeta izdevumus par 500 miljoniem latu.
SVF pārstāvji norāda, ka patlaban visu pasauli ir pārņēmusi globālā ekonomiskā krīze, taču vissmagāk tā skārusi valstis, kuras piedzīvojušas ārējo aizņēmumu finansēto kredītu un nekustamā īpašuma burbuli. Latvija ir viena no tām.
"Latvijas ekonomikas burbulis ir plīsis, radot bezdarba līmeņa pieaugumu un ievērojamas sociālās izmaksas valstī. Lai arī riski finanšu sektorā ir samazināti un ir manāmas zināmas atveseļošanās pazīmes, Latvijai joprojām jāpieņem virkne smagu lēmumu, lai atjaunotu valsts ekonomiskās izaugsmes iespējas," akcentē starptautiskie eksperti.
SVF palīdz Latvijai, īstenojot vairākus pasākumus. Pirmkārt, tiek aizdota nauda. Latvijas valdībai nepieciešama pagaidu finansiālā palīdzība, lai tā spētu mīkstināt krīzes radītās sekas un izvairīties no vēl bargākām reformām, kas krīzi tikai saasinātu. Ir svarīgi, lai valdība spētu nodrošināt nepieciešamos sabiedriskos pakalpojumus, īpaši tiem iedzīvotājiem, kurus ekonomiskā lejupslīde skārusi visvairāk.
Otrkārt, SVF palīdz valdībai izveidot tādu fiskālo un finanšu politiku, kas palīdzētu veicināt ekonomisko atlabšanu valstī.
"Šāda mēroga ekonomiskā lejupslīde vienmēr saistās ar sāpīgiem lēmumiem. Ņemot vērā Latvijas lata piesaisti eiro valūtas kursam, šo lēmumu skaitā ir ievērojama izmaksu samazināšana. Bet šo izmaksu samazinājums nedrīkst būt tik liels, lai aizkavētu ekonomisko atlabšanu un lai no tā ciestu maznodrošinātākā un ievainojamākā sabiedrības daļa," skaidro SVF pārstāvji.
Tādēļ, kad kļuva skaidrs, ka valsts ekonomiskā lejupslīde būs straujāka, nekā tika prognozēts sākotnēji, SVF attiecīgi pielāgoja pieļaujamos budžeta deficīta griestus. Sākotnējā programma balstījās uz prognozi par iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 5%, bet jaunie fiskālie griesti paredz atļauto iekšzemes kopprodukta kritumu līdz pat 13%. Vienkāršojot tas nozīmē, ka valdība spēs nodrošināt primāros sabiedriskos pakalpojumus, nevis drastiski samazināt izmaksas zaudējumu segšanai valsts ienākumu sektorā.
Lai pasargātu nabadzīgākos un ievainojamākos Latvijas iedzīvotājus, pārskatītā programma paredz papildus 1% no IKP jeb aptuveni 130 miljonus latu ar sociālo palīdzību saistītajiem izdevumiem. Lai nodrošinātu piešķirtās palīdzības lietderīgu izlietojumu, valdība cieši sadarbojas ar Pasaules Banku, lai palielinātu garantēto minimālo ienākumu maksājumus, veiktu veselības aprūpes atlīdzības maksājumus maznodrošinātajiem un palielinātu atbalsta fonda līdzekļus ārkārtas dzīvesvietu nodrošinājumam.
"Šā gada lielais fiskālais deficīts atbilst krīzes situācijai, tomēr nākamajos gados valdībai nāksies samazināt šo deficītu, gan lai sagatavotos savlaicīgai eiro ieviešanai, gan samazinātu parādu slogu nākamajām paaudzēm. Valdībai ir nepieciešama fiskāla un sociāli ilgtspējīga reformu pakete 2010.gada valsts budžetam," akcentē SVF.
Viņi atgādina, ka valdība ir apņēmusies panākt 500 miljonu latu, kas ir 4% no IKP, samazinājumu plānotajos izdevumos, kā arī nodokļu sistēmas reformas un jau identificējusi papildus nepieciešamos samazinājumus 2,5% apmērā no IKP, kas tiks veikti vajadzības gadījumā. Saskaņā ar šīm saistībām galvenā uzmanība un pūles jāvelta sabiedrisko iestāžu pilnveidošanai, lai nodrošinātu ietaupījumus ilgtermiņā un, kur tas nepieciešams, palielinātu nodokļus tādā veidā, lai nodokļu nasta tiktu sadalīta taisnīgi.
"Šis noteikti nebūs viegls uzdevums, un valdībai jāturpina strādāt, lai panāktu maksimālu vienprātību, iesaistot visus sociālos partnerus 2010.gada budžeta veidošanas procesā," uzsver SVF.
"Vēl ir jāpaveic ļoti daudz, lai atjaunotu Latvijas ekonomisko ilgtspēju. Bet ir arī zināmi sasniegumi. Pēdējo sešu mēnešu laikā valdība ir panākusi redzamu progresu finanšu sektora stabilizēšanā. Papildus tam dažas bankas ir palielinājušas savu kapitālu, nodrošinot sev rezerves, lai tuvākajos mēnešos nosegtu gaidāmos zaudējumus no aizdevumiem. Šie pasākumi ir apsveicami. Cenu un algu samazinājums, protams, ir sāpīgs, taču savukārt veicina tik nepieciešamo konkurētspējas pieaugumu. Pēdējo gadu tekošā konta deficīts šobrīd ir izveidojies par pārpalikumu, un inflācijas līmenis ir daudz zemāks."
SVF pārstāvji atgādina, ka arī daudzas ar Latviju saistītās ieinteresētās puses sniedz savu ieguldījumu. Piemēram, ārvalstu bankas ir paziņojušas par savu apņemšanos atbalstīt savas filiāles Latvijā. Šādas apņemšanās palīdzēs Latvijas banku sistēmai pārciest pašreizējo krīzi, kā arī nostiprināt investoru uzticēšanos un atjaunot veselīgu ekonomikas attīstību.
"SVF un citi programmā iesaistītie partneri turpinās atbalstīt Latviju, meklējot veidus, kā pārvarēt pašreizējās ekonomiskās grūtības, un spert vajadzīgos soļus, lai atgrieztos pie ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes," sola starptautiskie eksperti.