Latvijā turpina pieaugt alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju

Lai pasargātu personas no atkarību izraisošo vielu lietošanas sākšanas un pamēģināšanas, nepieciešams ieviest profilakses pasākumus, kas paredzēti gan iedzīvotājiem kopumā, gan mērķa grupām, tostarp personām, kuras vielas lieto riskantā un kaitējošā veidā, kā arī tiem, kam ir izveidojusies atkarība, paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātais informatīvais ziņojums, kas otrdien atbalstīts valdībā.

Latvijā alkoholisko dzērienu patēriņš uz vienu iedzīvotāju un vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju pieaug un joprojām pārsniedz vidējo Eiropas un OECD valstu rādītāju. Tāpat iedzīvotāju vidū ir plaši izplatīta riskanta alkohola lietošana - jo īpaši vīriešu vidū, arī alkohola lietošana skolēnu un jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta un Latvijas rādītāji pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.

Atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas 2018.gadā apkopotajiem datiem, reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2018.gadā bija 11,1 litri absolūtā alkohola, kamēr Eiropas vidējais rādītājs bija 9,8 litri. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra veiktajiem aprēķiniem reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, ieskaitot tūristu alkoholisko dzērienu patēriņu, 2020.gadā bija 12,6 litri. Savukārt kopējais patēriņš, neieskaitot tūristu alkoholisko dzērienu patēriņu, bija 12,1 litrs.

Vērtējot narkotiku lietošanu, VM secina, ka kanabisa lietošana strauji pieaug gan pusaudžu, gan pieaugušo Latvijas iedzīvotāju vidū. Narkotisko vielu lietošana skolēnu un jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta un Latvijas rādītāji pārsniedz vidējo Eiropas rādītāju.

Saskaņā ar pētījumu "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība iedzīvotāju vidū 2020.gadā" marihuānu dzīves laikā ir pamēģinājuši 15% Latvijas iedzīvotāju, kas ir stipri augstāks rādītājs nekā 2015.gadā - 9,8%. Savukārt 15-16 gadus vecu skolēnu vidū marihuānu ir pamēģinājuši 26%, kas ir par 8% vairāk nekā 2015.gadā. Jebkuras citas narkotikas, izņemot marihuānu, pamēģinājuši 8,4% Latvijas skolēnu.

Latvijā joprojām tiek konstatēti nāves gadījumi, ko ir izraisījusi narkotiku pārdozēšana. Tāpat saglabājas augsts narkotikas injicējošo lietotāju skaits. Samazinot narkotisko vielu lietošanu sabiedrībā, VM norāda, ka jāņem vērā narkotisko vielu lietošanas iemesli - apreibināšanās un izklaide, atslābināšanās, socializēšanās, pašārstēšanās.

VM izstrādātā plāna mērķis ir samazināt alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, nodrošinot iedzīvotājiem pierādījumos balstītus, mērķtiecīgus, kvalitatīvus atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses pasākumus, kā arī agrīnu diagnostiku un kvalitatīvus, pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus.

Tāpat VM plāno nodrošināt, ka alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošana sabiedrībā trīs gadu laikā nepieaugtu, ņemot vērā, ka tik īsā laika periodā būtu problemātiski nodrošināt alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas samazināšanu sabiedrībā. Trešais rezultatīvais rādītājs paredz nodrošināt mērķtiecīgus un pēctecīgus ambulatoros un stacionāros pakalpojumus pacientiem ar vielu lietošanas traucējumiem, skaidro VM.

VM vērš uzmanību, ka vairāki narkotisko vielu lietošanas kaitējuma mazināšanas pasākumi tika iekļauti plāna projektā "HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāns 2023.-2027.gadam", kura izstrāde paredzēta atbilstoši "Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam".

Vienlaikus VM atzīmē, ka plānā nav iekļauti narkotisko vielu piedāvājuma samazināšanas pasākumi, kā arī nav iekļauti pasākumi alkoholisko dzērienu pieejamības un reklāmas mazināšanai ar mērķi fokusētā veidā piesaistīt papildus nepieciešamo finansējumu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai.

VM plāno risināt vairākas problēmas, un viena no tām ir augsts alkoholisko dzērienu patēriņš kopējā populācijā, īpaši riskanta un kaitējoša alkoholisko dzērienu lietošana. Tāpat plānots risināt narkotisko vielu, īpaši kanabisa, lietošanas pieaugumu pusaudžu un pieaugušo vidū.

VM paredz arī risināt selektīvas un indicētās atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses programmu trūkumu valsts un pašvaldību līmenī, nepietiekamu starpsektoru sadarbību atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanā. Tikpat būtiski, VM vērtējumā, ir risināt nepietiekamu atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumu ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas un atbalsta pakalpojumu pieejamību, kā arī personu ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem motivēšana to saņemšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informēja, ka pasākumu īstenošanas rezultātā skolēniem rastos iespējas apgūt jaunu dzīves prasmju saturīgai brīvā laika pavadīšanai un atkarību risku mazināšanai, bet vecāki tiktu izglītoti par atkarību profilaksi, attiecībām ar jauniešiem un atbalsta sniegšanu.

Tāpat to rezultātā notiktu pedagogu izglītošana par atkarību profilakses jautājumiem, būtu pieejams vienots atbalsta tālrunis iedzīvotājiem ar atkarību izraisošo vietu lietošanas traucējumiem un valsts apmaksātām palīdzības iespējām, kā arī pieejami profilakses pasākumi ieslodzītām personām un probācijas dienesta klientiem.

Vienlaikus rezultātā plānota lielāka ģimenes ārstu iesaiste atkarību identificēšanā un konsultēšanā.

Pavļuts atzīmēja, ka ar Labklājības ministriju ir noslēgta vienošanās par virzību uz sociālās mentora institūcijas ieviešanu pašvaldību sociālajos dienestos. Viņš uzsvēra, ka būtu svarīgi izstrādāt un ieviest pašvaldību un citu institūciju sadarbības modeli, lai radītu atbalsta pakalpojumus personām ar atkarību lietošanas traucējumiem.

Savukārt labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) piebilda, ka, runājot par sociālo un nodarbinātības jomu, lielākā daļa cilvēku ar atkarībām ir ilgtermiņa bezdarbnieki, kas veido strukturālo bezdarbu valstī, un šie cilvēki ir bez motivācijas atgriezties darba tirgū. Viņš uzsvēra, ka ilgtermiņa bezdarbniekiem tradicionālā nodarbinātības politika nestrādā, attiecīgi ir jādomā par sadarbību ar veselības nozari, kas palīdzētu atgriezt šos cilvēkus dzīvē, piemēram, ar Minesotas programmas palīdzību vai kādu citu.

Plāna pasākuma īstenošanai nākamajā gadā nepieciešams papildu finansējums 1,5 miljonu eiro apmērā, 2024.gadā - 5,1 miljonu eiro apmērā, 2025.gadā - 4,6 miljonu eiro apmērā.