Lielākā daļa jeb 78% Latvijas sabiedrības izjūt finansiālu nedrošību inflācijas un pieaugošo cenu dēļ, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO Drošības indeksa rezultāti. Iedzīvotāji visvairāk nobažījušies par mājokļa uzturēšanas izdevumu pieaugumu (60%), pārtikas cenu (26%) un transporta izmaksu kāpumu (7%).
Kaut arī ERGO Drošības indeksa rezultāti rāda, ka kopējā Latvijas iedzīvotāju materiālās un finanšu drošības izjūta salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir mazliet uzlabojusies, vairumā jautājumu joprojām valda liela nedrošība.
Inflācija ir viens no lielākajiem baiļu iemesliem.
Tās ietekme un cenu pieaugums visvairāk uztrauc iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 35 līdz 44 gadiem, sievietes vairāk nekā vīriešus, krieviski runājošos vairāk nekā latviešus, un arī lielākā daļa cilvēku ar augstiem ienākumiem (virs 1500 eiro mēnesī, neto) inflācijas dēļ jūtas nedroši - 57%.
Domājot par gaidāmo ziemu, aptaujātie norāda, ka, ļoti iespējams, saskarsies ar grūtībām apmaksāt apkures rēķinus (53%), samaksāt par elektrību (43%) un iegādāties pilnvērtīgu pārtiku (43%), nopirkt jaunu apģērbu (41%), atļauties kultūras vai izklaides pasākumu apmeklējumu (40%) vai apmaksāt kredītus (20%).
62% aptaujāto uztraucas, ka var palikt bez iztikas līdzekļiem; 42% baidās par dzīvesvietas zaudēšanu; 43% nav droši, ka spēs samaksāt par bērnu izglītību, bet 70% uztraucas, ka vecumdienās dzīvos nabadzībā.
"Kopš 2014.gada, kad tika veikts pirmais ERGO Drošības indeksa pētījums, ir pakāpeniski pieaugušas Latvijas iedzīvotāju bailes par iespējamu uzkrājumu zaudēšanu. Pirms astoņiem gadiem tas uztrauca 55% aptaujāto, bet šogad uzkrātos līdzekļus baidās zaudēt 64% - bažas nenoliedzami pastiprinājusi straujā inflācija," stāsta Gints Konrads, ERGO Life Insurance SE Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā.
"Noskaidrojām arī to, kā iedzīvotāji šajā ekonomiskajā situācijā risina savu finansiālo nedrošību, un dati rāda, ka patlaban esam drīzāk taupītāji nekā krājēji. Proti, 66% iedzīvotāju atzīst, ka inflācijas dēļ šogad sākuši vairāk taupīt, bet 39% - uzkrāt. Ir skaidrs, ka daudziem trūkst brīvo līdzekļu, kurus atvēlēt uzkrājumam, turklāt Latvijā vēl jāattīstīta uzkrājumu veidošanas kultūra, pratība. Domājot par uzkrājumu ienesīgumu un nezaudēšanu inflācijas apstākļos, noteikti ieteicams apsvērt uzkrājumu veidus, kas pirmajā brīdī var šķist komplicētāki, taču neļaus zust uzkrātās naudas vērtībai, piemēram, uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Lietuvā, kur veicām tādu pašu pētījumu, uzkrāt šogad sākuši vairāk - 56% iedzīvotāju."
Par spīti lielajām bažām un finansiālajai nedrošībai, kas saistīta ar inflāciju, šī gada rezultāti liecina, ka ir uzlabojies mājsaimniecību finanšu ilgtspējas rādītājs, sasniedzot līdz šim maksimālo atzīmi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Latvijas mājsaimniecība zaudētu visus regulāros ienākumus, tā vidēji varētu izdzīvot sešus mēnešus, nesamazinot tēriņus. Salīdzinājumam - 2014.gadā tie bija 4,3, bet pērn - 5,5 mēneši. Lietuvā šis rādītājs ir augstāks nekā Latvijā, proti, 7,9 mēneši.