Septembrī elektroenerģijas vidējā cena samazinājās par 25%

© pexels.com

Elektroenerģijas vidējā cena šogad septembrī Latvijā bija 350,99 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 25% mazāk nekā augustā, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba.

Viņa atzīmē, ka 2022.gada septembrī elektroenerģijas cenām "Nord Pool" biržas tirdzniecības apgabalos bija gan kāpumi, gan kritumi, tomēr "Nord Pool" sistēmas cena vidēji samazinājās par 5% - līdz 212,27 eiro par MWh.

Septembrī Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 350,99 eiro par MWh, Lietuvā - 359,68 eiro par MWh, kas abos gadījumos ir samazinājums par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Savukārt Igaunijā vidējā elektroenerģijas cena kritās par 37% - līdz 228,93 eiro par MWh.

Baltijā elektroenerģijas ikstundas cena pagājušajā mēnesī svārstījās no 12,66 eiro par MWh līdz 799,08 eiro par MWh.

Viskuba skaidro, ka septembrī elektroenerģijas cenu samazinājumu veicināja vēja elektrostaciju izstrāde, kas Ziemeļvalstīs pieauga par 17%, un Baltijā bija par 20% lielāka nekā augustā. Turklāt aizvadītajā mēnesī samazinājās energoproduktu un Eiropas oglekļa emisiju kvotu cenas. Tajā pašā laikā Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis vēl samazinājās un bija 12% zem normas robežas. Elektroenerģijas cenas Baltijā ietekmēja arī par 4% lielākas enerģijas plūsmas no Somijas, lai gan plūsmas no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala samazinājās par 8%.

Septembrī elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas samazinājās, ko ietekmēja zemākas energoproduktu un oglekļa emisiju kvotas cenas, kā arī cenu samazinājums Vācijas elektroenerģijas tirgos. Ziemeļvalstu hidrobilance septembrī svārstījās no -14,8 teravatstundām (TWh) līdz -18,8 TWh mēneša pirmajā pusē, septembra beigās paliekot pie -14 TWh līmeņa zem normas robežas.

Septembrī sistēmas nākamā mēneša kontrakta ("Nordic Futures") vidējā cena samazinājās par 6% - līdz vidēji 203,17 eiro par MWh. Mēneša beigās kontrakts noslēdzās pie zemāka cenu līmeņa - 176 eiro par MWh. Šā gada ceturtā ceturkšņa kontrakta vidējā cena septembrī bija 273,16 eiro par MWh, kas ir samazinājums par 7%, mēnesi noslēdzot ar 274 eiro par MWh. Līdzīga tendence bija arī nākamā, 2023.gada sistēmas kontraktam, kura cena septembrī samazinājās par 6% - līdz vidēji 172,01 eiro par MWh, bet mēnesi noslēdza ar 178,88 eiro par MWh.

Viskuba skaidro, ka Latvijas nākamā mēneša kontrakts samazinājās par 2% - līdz vidēji 340,59 eiro par MWh, bet septembra beigās bija 324,1 eiro par MWh. Latvijas šā gada ceturtā ceturkšņa kontrakta cena saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī un vidēji bija 398,91 eiro par MWh, mēneša beigās sasniedzot 416,4 eiro par MWh. Līdzīga tendence bija arī Latvijas nākamā gada kontraktam, kura vidējā cena saglabājas bez būtiskām izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 317,01 eiro par MWh, kamēr septembra beigās tā veidoja 332,88 eiro par MWh.

Septembrī Baltijā kopumā tika patērētas 1997 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 9% mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš, kā arī par 8% mazāk nekā augustā. Latvijā elektroenerģijas patēriņš kritās par 13% salīdzinājumā ar 2021.gada septembra datiem, patērējot 502 GWh elektroenerģijas, bet Igaunijā, salīdzinot ar pērnā gada septembri, elektroenerģijas patēriņš bija par 5% mazāks - 598 GWh. Vienlaikus Lietuvā elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 9% un veidoja 896 GWh.

Šogad septembrī Baltijā kopā tika saražotas 1150 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2% mazāk nekā augustā. Tostarp Latvijā elektroenerģijas ražošana kritās par 26%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 171 GWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas izstrādes apmērs pieauga par 23% salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša datiem, un kopā tika saražotas 683 GWh, bet Lietuvā aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas izstrāde bija 295 GWh, kas ir par 24% mazāk nekā augustā.

Septembrī elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība Baltijā pieauga līdz 58%. Latvijā šis īpatsvars saruka līdz 34%, Lietuvā līdz 33%, savukārt Igaunijā ģenerācijas un patēriņa attiecība kāpa, sasniedzot 114%.

Viskuba norāda, ka, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) datiem, kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 39 milimetri, kas ir 36% zem mēneša normas - 60,9 milimetri. Tas atstāja ietekmi uz Daugavas pieteci, kura turpināja iepriekšējo mēnešu samazinājuma līkni un septembrī vidēji bija 140 kubikmetru sekundē, kas ir par 23% mazāk nekā augustā un par 32% mazāk nekā daudzgadu vidējais līmenis.

"Latvenergo" hidroelektrostacijās elektroenerģijas ražošana septembrī kritās par 28%, salīdzinot ar augustu, un kopā tika saražotas 56 GWh elektroenerģijas. "Latvenergo" termoelektrostacijās izstrādātās elektroenerģijas apjmērs samazinājās par 29% salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša datiem un bija 78 GWh, ko galvenokārt noteica tirgus pieprasījums.

Latvijā

Par Latvijas dzimšanas dienu un Trampa uzvaru vēlēšanās, par mūsu valdības tukšmuldēšanu un latviešu tautas izmiršanu, par Eiropā valdošo vienaldzību pret Ukrainu un par iespējām, ka NATO varētu pamest Baltijas valstis, par to, kāda jēga ir ANO, par mūsu bruņoto spēku spēju aizstāvēt Latviju un par daudz ko citu: saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Svarīgākais