Raidījums: VAD ieviešana attālinās vismaz par pusgadu; armijai karavīru trūkst jau tagad

Līdz ar šīs Saeimas lēmumu atlikt Valsts aizsardzības dienesta likumprojekta izskatīšanu, darbs pie tā ir apstājies uz vismaz mēnesi. Pēc optimistiska scenārija to varētu pieņemt līdz gada beigām. Taču, ņemot vērā jautājuma sarežģītību, diskusijas var iestiepties vēl ilgāk, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”

Taču armijai karavīru trūkst jau tagad - pēc Aizsardzības ministrijas sniegtajiem datiem, kas pieejami uz oktobra vidu, profesionālajā dienestā trūkst vairāk nekā četrsimt karavīru. Turklāt, ņemot vērā atvaļināto skaitu, karavīru skaits gada laikā pieaudzis vien par sešiem cilvēkiem, ziņo “de facto”. Tomēr, ņemot vērā nepieciešamību palielināt armijas spējas, karavīru skaitu būs nepieciešams palielināt pat vairāk nekā iepriekš plānots.

Tiesa, politiskie spēki, kas, visticamāk, veidos jauno valdību, sola, ka aizsardzības dienesta ieviešana būs prioritāšu augšgalā, bet vienlaikus, piemēram, no Apvienotā saraksta, izskan arī aicinājumi reformu nesasteigt. Obligātā dienesta ieviešana veidotu ne tikai armijas rezervi, bet tā veicina arī jauniešu vēlmi izvēlēties profesionālo dienestu kā turpmāko karjeru.

Krievijas iebrukums Ukrainā šā gada februārī bija kā robežšķirtne arī Latvijas armijas attīstībai. Lielāks finansējums, lielāks sabiedroto atbalsts un jaudīgāki attīstības plāni. Tas, ko bija plānots paveikt tuvāko trīs vai piecu gadu laikā, kļuva par daudz tuvāku nākotni. Taču tas nozīmēja arī to, ka kara elpa kļuva teju sataustāma. Un, ja Zemessardzē šogad ir par pusotru tūkstoti dienošo vairāk nekā pērn, brīvprātīgo plūsma uz profesionālo dienestu strauji samazinājusies.

Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers: “Karš Ukrainā ir sabiedējis sabiedrību, un tas tad, visticamāk, ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki šobrīd daudz mazākā skaitā pievienojas bruņotajiem spēkiem profesionālajā dienestā nekā tas bija iepriekšējos gadus.”

Ja pirms diviem gadiem, 2020. gadā profesionālajā dienestā rekrutēšanas plānu ne tikai izdevās izpildīt, bet pat pārpildīt par vairākiem simtiem, tad pērn pieaugums sabremzējās, lai arī vēl neaizgāja mīnusos. Savukārt līdz šā gada beigām pēc plāna profesionālajā dienestā jābūt 7100 karavīriem, tomēr līdz 14. oktobrim bija tikai 6666 jeb mīnus 434 cilvēki pret šogad plānoto. Savukārt, ņemot vērā arī atvaļināto skaitu, galu galā profesionālā armija šogad palielinājusies vien par sešiem cilvēkiem. Lai gan armijai vajadzēja pieaugt par gandrīz pustūkstoti.

Mehanizētajā kājnieku brigādē jau rēķina, ka viņi šo gadu pabeigs ar negatīvu bilanci - prom būs aizgājuši vairāk, nekā pievienojušies vienībai. Vai ar to var iztikt un veikt pienākumus? Komandieris Gaugers atbild: “Tik, cik valsts var atļauties, tas ir tas, kas mums ir, un ar to mēs arī iesim un aizstāvēsim, cīnīsimies un kausimies, un darīsim vienalga, ko, kas ir jādara. Jo vairāk cilvēku, jo labāk, tā matemātika militārajā pasaulē arī ir gaužām vienkārša.”

Spēju un vajadzību ziņā šī vienība jau tagad varētu izaugt par tūkstoš karavīriem, taču tas nav reāli. “Mēs nebūsim spējīgi fiziski paņemt 1000 cilvēkus rītdien. Jo ir jānoliek infrastruktūra, kas to atbalsta, lai cilvēkiem ir, kur palikt, un lai cilvēkiem ir, kaut vai kur paēst,” saka Gaugers.

Aptuveni divsimt, trīssimt karavīru ir tas skaits, ar ko varētu un vajadzētu armijas rindas papildināt kaut tūlīt. Cerības bija uz Valsts aizsardzības dienesta iesaukumu jau no nākamā gada sākuma, kad rekrūšiem ierašanās būtu brīvprātīga, bet gada otrajā pusē - jau obligāta. Un šis process veicinātu arī vēlāku pievienošanos profesionālajam dienestam.

Tomēr pēc atbildīgās komisijas priekšlikuma Saeima ceturtdien likumprojektu no darba kārtības izslēdza. Lēmums par jautājuma izslēgšanu no Saeimas 20. oktobra plenārsēdes dienaskārtības, kur to būtu bijis jāskata otrajā, galīgajā lasījumā, bija gandrīz vienprātīgs. Atturējās vienīgi Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šnore: “Valsts sekretārs teica, ka tur ir nepieciešamas divas nedēļas, lai kaut ko vēl tur saskaņotu un apdomātu, savukārt parlamentārā sekretāre teica, ka nevajag, vajag iet uz priekšu, tad tas tā bišķi deputātiem varbūt sajauca galvu, bet jebkurā gadījumā es arī vakar neatbalstīju, ka viņu izņem no darba kārtības.”

Lielākā daļa komisijas deputātu bija sanākuši attālināti, neviens no klātneesošajiem pat nebija ieslēdzis kameru. Par izņemšanu no dienaskārtības īpašu diskusiju arī nebija.

Iepriekšējā dienā, otrdien, deputāti izbraukuma sēdē bija apmeklējuši Ādažu militāro bāzi, kur apspriests valsts aizsardzības dienests. Trešdien deputāti priekšlikumu skatīšanai pat nemēģināja pieķerties. Ceturtdien jautājumu būtu bijis jāskata Saeimai.

Uz jautājumu, kādēļ šo darbu tad viņi neizdarīja, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (K) atbild: “Jūs dzirdējāt tikko komisijas sēdi un kāda ir situācija, proti, ir iesniegti ļoti daudz priekšlikumi un viņi ir ļoti strīdīgi, un viņus vienkārši līdz rītdienai, fiziski viņus nevar paspēt izskatīt. Un nebūtu pareizi, ka mēs, vēl aizejošā 13. Saeima pieņemam tiešām sliktu likumu, kuru prezidentam pat nebūtu iespējams atdot atpakaļ, par cik bija nobalsots par lielo steidzamību.”

Likumprojektam bija iesniegts vairāk nekā simt priekšlikumu. Lielākie iebildumi saistīti ar paralēli veidojamo civilo dienestu, kam būtu jābūt kā alternatīvai tiem, kas nav gatavi karadienestam. Šāda likumprojekta vēl nav, un nav arī skaidrs, no kādas naudas to varētu finansēt. Tiesībsarga birojs savā komentārā pat norāda, ka projektā ir tik daudz neskaidrību un pretrunu, ka nav jēgas sniegt konkrētus priekšlikumus par likuma normām. “Radot vai veidojot sistēmu, kas patiešām ir ļoti nozīmīga, Latvijas sabiedrībai ir svarīgi paredzēt visus soļus uz priekšu, un dot skaidru vēstījumu sabiedrībai par tiem mērķiem, kā mēs virzāmies, un kā mēs gribētu, lai valsts aizsardzība tiktu stiprināta,” saka Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Aizsardzības ministrijā par to, kā labāk piesaistīt cilvēkus dienestam, sākts spriest jau martā, bet politiskajā dienaskārtībā jautājums nonāca vasaras vidū. Ministrijas aizejošā politiskā vadība noliedz, ka likumprojekts sasteigts, lai to pakārtotu vēlēšanām. Bijis svarīgi nezaudēt laiku. “Ja mēs runājam par likumprojektu gatavību, tad ar likumprojekta gatavību viss ir kārtībā. Viņš ir pilnīgā gatavībā, lai varētu valsts aizsardzības dienestu sākt ieviest. Neviens likums nav tāds, kuru pieņemot pēc tam viņu nekad negroza. Pat Satversmi mēs esam vairākkārt grozījuši. Līdz ar to tas ir pilnīgi normāli, ka tajā brīdī, kad tas process sāka virzīties, viņā kaut kādas korekcijas tiek ieviestas,” saka Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.

PAR likumprojekta izslēgšanu no Saeimas darba kārtības nobalsoja 47 deputāti no dažādām partijām, PRET - lielākoties deputāti no Nacionālās apvienības un Attīstībai/Par! Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) vienīgā balsojumā atturējās. Lai gan arī tas uzskatāms par balsi pret. “Es uzskatu, ka šajā gadījumā atbildīgā komisija, kas ir Aizsardzības komisija, tā tomēr varēja savu darbu izdarīt godprātīgi un līdz galam. Tur bija iesniegti priekšlikumi, ko komisija vienkārši nolēma neskatīt,” saka Mūrniece.

Atbildīgajā komisijā izskanēja, ka likumprojekta sagatavošanai nākamajam lasījumam būtu nepieciešamas vēl divas nedēļas. Bet jau nākamnedēļ esošā Saeima sanāk pēdējoreiz. Tas nozīmē, ka darbs pie projekta varētu atsākties vien novembra vidū. Līdz rudens sesijas beigām paliek aptuveni mēnesis.

“Jaunās Vienotības” 13. un arī 14. Saeimas deputāts Ainars Latkovskis sola: “Pārņemsim šo jautājumu ar balsojumu Saeimas sēdē un sāksim skatīt. Pat šīs divas nedēļas, visticamāk, būs par maz, bet ejam tad cauri, precīzi jautājums pēc jautājuma, visi atbildīgie, un šajā gadījumā ne tikai ministriju, bet arī Nacionālo bruņoto spēku (..)” Lūgts prognozēt, kad likumprojektu varētu pieņemt, Latkovskis atbild: “Viņam būtu jāaiziet decembra kaut kur sākumā. Līdz Ziemassvētkiem tas ir pilnīgi obligāti. Savādāk nevarētu būt.”

13. Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis, kurš 14. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta” norāda, ka darbam pie Valsts aizsardzības dienesta likuma vajadzētu sekmēties, vismaz tā liecinot iespējamais nākamās Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sastāvs: “Tur ir pietiekoši daudz ar pieredzi, kas varētu iesaistīties, un, es domāju, būs daudz izsvērtāka un vieglāk arī argumentēt, un izpratne par to, kā vajag virzīties uz priekšu, es domāju, būs mazdrusciņ vieglāka, nekā mums ir gājis līdz šim.”

Pat, ja likumprojektu izdodas pieņemt līdz gada nogalei, atvērts ir jautājums par to, kad tas stāsies spēkā. Šobrīd izskan versijas par nākamā gada jūliju.

Kamēr, piemēram, Somijas pilsoņi, obligāto dienestu uzskata par neatņemamu savas dzīves daļu, Latvijā jau vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku parakstījušies, ka valsts aizsardzības dienestam jābūt tikai brīvprātīgam. Turklāt parakstu vākšanas iniciators Sergejs Pogorelovs ir esošā aizsardzības ministra partijas biedrs.

Problēma rekrutēt nepieciešamo karavīru skaitu nav tikai Latvijā. Par vēl nepieredzētu personāla krīzi paziņojis Kanādas bruņoto spēku komandieris. Kanāda šobrīd ir viens no Latvijas ciešākajiem sabiedrotajiem. Un ASV mediji ziņo, ka arī te armijā rekrutēts pat par ceturtdaļu mazāk nekā plānots, un pieļauj, ka brīvprātības princips sevi ir izsmēlis.