Eksperte: Latvijā vairāki tūkstoši cilvēku ir atkarīgi no Krievijā raidošiem medijiem, jo viņi tos patērēja desmitgadēm
Hibrīddraudu laikā sabiedrībai ir vairāk jāiesaistās valsts pārvaldes dzīvē, starptautiskā forumā "Rīgas konference" sacīja stratēģiskās komunikācijas eksperte Elīna Lange-Lonatašmilli.
Viņa uzsver, ka ir svarīgi, lai sabiedrība un valsts saredz kopīgus mērķus, kopīgas problēmsituācijas un kopīgus draudus, jo tikai šādā modelī valsts drošība var tikt garantēta.
Eksperte uzskata, ka pašlaik Latvijā un daudzās citās valstīs valda tāds domāšanas veids, kas neveicina sabiedrības un valsts pārvaldes satuvināšanos, jo liela daļa sabiedrības ir pieradusi neiesaistīties valsts attīstības gaitā un uzskata, ka valsts ir no viņiem atdalīta un darbojas pati par sevi.
Pasliktina situāciju arī tas, ka vairāki tūkstoši cilvēku ir atkarīgi no Krievijā raidošiem medijiem, jo viņi tos patērēja desmitgadēm. Līdz ar to daudziem Latvijā dzīvojošiem šīs problēmsituācijas un uztvere par draudiem krasi atšķiras.
Viņa uzskata, ka pašlaik Latvijā nav izveidojusies pietiekama mijiedarbība starp valsti un tās iedzīvotajiem, jo sabiedrība gaidīs, ka kādas problēmas risinās tieši valsts, bet valsts pārvalde sagaida šo problēmu risināšanu no pašas sabiedrības.
Lange-Lonatašvilli norāda, ka valsts pārvaldei un sabiedrībai ir jāsatiekas kaut kur pa vidu. Tāpat sabiedrībai ir jāapzinās, ka valsts pārvaldei ir ierobežoti vai pat neesoši resursi, lai atbildētu uz kaut kādiem atsevišķiem draudiem, jo atsevišķos gadījumos tieši sabiedrībai ir jābūt tai, kura uzņemas ciņu ar šiem draudiem.
Eksperte mudina vairāk pievērst uzmanību tieši sabiedrības iesaistei valsts politiskajā un sociālajā dzīvē. Līdztekus tam ir jāstiprina mediju telpa un jāpadara tā tuvāka plašai sabiedrības daļai.
Politologs Ainius Lašas piekrita kolēģei, ka ir svarīgi nevis statistiski cipari, piemēram, cik cilvēku atbalsta NATO vai kādu citu drošības organizāciju, bet gan cik liela sabiedrības daļa izprot pastāvošos draudus un piekrīt, ka tādi eksistē.
"Ir svarīgi, kā cilvēki uztver draudus, kā atbild uz tiem un kā reaģē," uzsver politologs, papildinot, ka no Baltijas valstu perspektīvas būtu jāveido sava veida neoficiāla savienība, kurā būtu pieņemti kopīgi lēmumi par vairāku vēsturisku brīžu interpretēšanu un izpratni, piemēram, imigrācijas jautājumi un demogrāfija, jo tā ir svarīga tēma Baltijas valstu drošības nodrošināšanai, tomēr pašlaik šis izaicinājums publiskā vidē ir "paslēpts zem paklāja".
Tāpat politologs uzsver, ka mūsdienu drošības situācijā nav pieļaujams, ka Latvija un Lietuva joprojām nav ratificējusi robežlīgumu par ūdens robežu Baltijas jūrā.
"Mēs daudz runājam par to, ka kāds no Eiropas Savienības vai NATO līderiem mūs nedzird vai neizprot, bet mēs paši, būdami kaimiņi, nevaram atrisināt fundamentālas drošības problēmas," uzskata politologs.