Apdrošinātājs: Avārijas ar dzīvniekiem visbiežāk notiek no oktobra līdz decembrim

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Lielākā daļa auto sadursmju ar dzīvniekiem notiek no oktobra līdz decembrim, un visaugstākais risks sadursmei ar dzīvnieku ir no 42. līdz 53.gada nedēļai, liecina risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") Latvijas filiāles apkopotie dati par pēdējiem pieciem gadiem.

Jau decembrī pie nosacījuma, ja būs sniegs, kas ievērojami uzlabo redzamību, prognozējams, ka auto un meža dzīvnieku sadursmju skaits samazināsies, norāda "If" pārstāvji.

Darbdienās sadursmju ar dzīvniekiem nav izteikti daudz, taču nedēļas nogalēs avāriju ir krietni vairāk, un iemesls ir cilvēku pārvietošanos no pilsētas uz lauku mājām, mērojot lielākus attālumus.

Sadursmes ar aļņiem vai briežiem ir visnopietnākās, to rezultātā lielākoties tiek nodarīti arī miesas bojājumi automašīnās sēdošajiem. Savukārt, ja sadursme notiek ar zaķi, jenotu vai kādu citu mazāku meža dzīvnieku, tad automašīnās sēdošie visbiežāk tiek cauri tikai ar izbīli.

"If" transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Ģirts Kubliņš skaidro, ka tumšajos oktobra un novembra mēnešos dzīvniekus ir grūti pamanīt, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgiem un modriem, vadot transportlīdzekli tumšajā diennakts laikā. Vairumā gadījumu, kad auto ir sadūries ar kādu maza vai vidēja izmēra meža dzīvnieku, bojājumi nav tik lieli, lai nevarētu turpināt ceļu.

Tomēr, norāda Kubliņš, ja sadursme ir notikusi ar kādu no Latvijas mežu lielākajiem dzīvniekiem - alni vai briedi, tad gan automašīnas bojājumi var būt tādi, ka nepieciešama auto transportēšana, kam seko nopietns un, iespējams, arī ilgs remonts. Visbiežāk bojātās detaļas pēc sadursmes ar dzīvniekiem ir priekšējie aizsargstieņi, spārni, motora pārsegs, lukturi, radiatori, vējstikls, bieži arī jumts.

Mazākie meža dzīvnieki, piemēram, lapsas, jenoti un zaķi, automašīnai bieži nodara tikai nelielus bojājumus, piemēram, sasistus priekšējos lukturus vai sabojātu automašīnas buferi, informē "If" pārstāvji.

Latvijā

Kara ceturtajā gadā vislielākās bažas izskan par robežas aizsardzību un Latvijas gatavību dronu karam. Jau daudzkārt esam stāstījuši, ka aizsardzības nozares uzņēmēji pieprasa skaidru plānu. Ministrija un bruņotie spēki nule izveidojuši jaunu struktūru, kas sola strādāt kopā ar vietējiem uzņēmējiem un sagatavoties mūsdienu karam. Savukārt austrumu robežas aizsardzībai šonedēļ valdība atbalstījusi plānu atsavināt vairākus simtus īpašumu. Tiesa gan Saeimas atvaļinājuma dēļ vajadzīgo likumu varēs pieņemt tikai rudenī, vēsta "Nekā personīga".

Svarīgākais