Plānots likvidēt Ministru prezidenta pakļautībā esošo Pārresoru koordinācijas centru; to pievienos Valsts kancelejai

© Dmitrijs Suļžics/F64

No 2023.gada 1.marta plānots likvidēt Ministru prezidenta pakļautībā esošo Pārresoru koordinācijas centru (PKC), pievienojot to Valsts kancelejai (VK), lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu un darbības efektivitāti, paredz VK sagatavotais rīkojuma projekts.

Kā norāda VK, izvērtējot iestāžu funkcijas, secināms, ka tās ir līdzīgas un saistītas, tāpēc ir jāskata, kā padarīt efektīvāku minēto funkciju veikšanu valstī kopumā, apvienojot resursus un esošās iestrādes vienā iestādē, tādējādi arī samazinot valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprinot valdības centru.

Ņemot vērā VK radniecīgo funkciju veikšanu, PKC esot pievienojams Valsts kancelejai. Iecerēts, ka tādējādi tiks stiprināts valdības centrs, lai tas spētu sniegt efektīvu atbalstu Ministru prezidentam lēmumu pieņemšanā, nodrošināt Ministru kabineta nosprausto mērķu sasniegšanu un vienlaikus nodrošināt starpresoru darba koordināciju, modernu stratēģisko plānošanu, valsts pārvaldē nozīmīgu reformu ieviešanu un to īstenošanas uzraudzību.

Paredzēts, ka ar nākamā gada 1.martu VK ir PKC funkciju, pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, prasību, informācijas sistēmu, mantas, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēja.

Pašreiz PKC ir 25 amata vietas, kuras iespēju robežās arī turpmāk nodrošinās funkciju veikšanu.

Tāpat paredzēts, ka Ministru prezidentam jāizveido PKC likvidācijas komisija, kurai līdz nākamā gada 1.martam jānodrošina PKC materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju un materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu, saistību, kā arī arhīva un lietvedības nodošana VK, kā arī jānodrošina PKC slēguma bilances sagatavošana.

Ar PKC likvidāciju saistītos izdevumus paredzēts segt no PKC darbības nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais