Deputāti nolemj atstāt valsts aizsardzības dienesta likumprojekta izskatīšanu 14. Saeimai

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojekta skatīšana atstāta nākamajai, 14.Saeimai, kuras pilnvaras sāksies 1.novembrī.

Saeimas balsojošo deputātu vairākums šodien pēc Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūguma nolēma no šodienas sēdes darba kārtības izslēgt VAD likumprojektu un citus ar šo reformu saistītos likumu grozījumus. Likumprojektu skatīšana šodien bija ieplānota vēl pirms 14.Saeimas vēlēšanām.

Kā ziņots, Aizsardzības komisija aicinājumu par likumprojektu izslēgšanu nolēma izteikt arī pēc Aizsardzības ministrijas (AM) vadības pārstāvja komisijas sēdē paustā, ka, ņemot vērā iesniegtos ap 100 iesniegtos priekšlikumus, tajā skaitā, no Saeimas Juridiskā biroja, likumprojekta sagatavošanai vēl būtu nepieciešamas apmēram divas nedēļas.

Līdz ar to likumprojektus turpinātu skatīt 14.Saeima, atzīmējis komisijas vadītājs Juris Rancāns. 14.Saeimai būs jālemj par likumprojektu pārņemšanu skatīšanā.

Kā ziņots, kopā uz otro lasījumu VAD likumprojektā iesniegti ap 100 priekšlikumiem, no kuriem lielu skaitu iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, kas iepriekš asi kritizēja sagatavotā likumprojekta kvalitāti.

Pirms pāris nedēļām iesniegto likumprojekta redakciju asi kritizēja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Tāpat vairāku iesaistīto ministriju pārstāvji norādīja uz vairākiem nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai arī likumprojektu kopumā konceptuāli atbalsta. Arī atsevišķi deputāti norādīja uz trūkumiem likumprojektā.

Pašreiz tiek plānots, ka pilsoņiem, kuri savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs pildīt aktīvo dienestu, un pilsoņiem, kuru veselības stāvoklis atbilst valsts aizsardzības dienestam, bet kuri kādu citu iemeslu dēļ nevēlas pildīt valsts aizsardzības dienestu, valsts aizsardzības dienestu aizstās ar valsts civilo dienestu. Valsts aizsardzības dienestu regulēs atsevišķs likums, kuru tiek plānots pieņemt līdz 2024.gada 1.janvārim.

VAD likumprojektu un to pavadošo likumu projektus 20.septembrī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot dienesta ieviešanu.

VAD likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones - sievietes šajā pašā vecuma grupā.

Pirmajam iesaukumam Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai.

Sākotnēji plānots, ka pirmais iesaukums notiks 2023.gada janvārī. Taču ceturtdien intervijā Latvijas Radio AM valsts sekretārs Jānis Garisons pieļāvis, ka līdz ar likumprojekta atlikšanu varētu tikt atlikts arī pirmais iesaukums, kas varētu notikt vien nākamā gada jūlijā, nevis janvārī.

Plānots, ka, sākot ar 2023.gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023.gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi - janvārī un jūlijā.

Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.

Tiks individuāli vērtēta ārvalstīs dzīvojošo un studējošo vai strādājošo iesaukšana VAD.

Tiem pilsoņiem, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo dienestu, VAD nebūs obligāts, taču viņi tam varēs pieteikties brīvprātīgi.

Likumprojekts paredz trīs VAD izpildes veidus - dienestu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024.gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.

Reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūs Kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Tāpat valsts aizsardzības apmācības programmu studiju laikā apgūs ārstniecības personas.

Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā.

Pēc 11 mēnešiem dienesta VAD karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē. Augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas. Arī darba devējam darbiniekam, kurš atbrīvots no darba pienākumu pildīšanas uz VAD laiku, būs jāsaglabā iepriekšējais darbs vai jānodrošina līdzīgs vai līdzvērtīgs darbs ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.

Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs NBS vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām - atvaļināšanās kompensāciju 1100 eiro apmērā. Tāpat viņiem nodrošinās ēdināšanu, formas tērpu, nepieciešamo dienesta inventāru un dzīvošanu kazarmās.

Par apmācāmajiem veiks arī sociālās apdrošināšanas iemaksas likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā. Kompensāciju apmēru plānots pielāgot ekonomiskajai situācijai valstī, kā arī tiks izskatītas iespējas apmācāmajiem piešķirt papildu sociālās garantijas.

Dienests Zemessardzē paredzēs, ka iesaucamais paralēli civilajai dzīvei dienēs Zemessardzes vienībā. Apmācība Zemessardzē plānota ne mazāk kā piecus gadus, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā.

Darba devējiem būs pienākums atbrīvot personu, kas valsts aizsardzības dienestu pildīs Zemessardzē, no darba pienākumu izpildes uz dienesta laiku. Par katru mācību vai dienesta uzdevumu izpildes dienu Zemessardzē varēs saņemt kompensāciju, kuru aprēķinās proporcionāli no noteiktās valsts aizsardzības dienesta izpildes kompensācijas.

Augstskolu studentu valsts aizsardzības apmācības programmu varēs apgūt tie VAD iesaucamie, kuri studē augstākās izglītības iestādēs. Apmācība notiks saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gadā pieņemtajiem noteikumiem.

VAD izpildei studentiem būs iespēja secīgi apgūt militāro pamatapmācību, kājnieku nodaļas komandiera kursa programmu un vada komandiera programmu atbilstoši Zemessardzes dienesta apmācības modelim. Dienestam katru gadu būs jāvelta līdz 50 dienām.

Latvijā

Valsts atbalsts ir biežāk minētais faktors, kas mudinātu gandrīz trešdaļu jeb 27 % iedzīvotāju apsvērt elektroauto iegādi. Tikmēr 44 % norāda, ka viņus no šī pirkuma attur attālums, kādu elektroauto spēj veikt ar vienu uzlādi, liecina Citadele Leasing veiktā aptauja.