Latvijā nedaudz sarukuši kopējie nodokļu parādi

© f64.lv, Oksana Džadana

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,086 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 4% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada oktobra sākumā bija 566,743 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,3% salīdzinājumā ar septembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,07 miljonus eiro, kas arī ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,984 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,2% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.oktobrī veidoja 57,1% no kopējās parādu summas jeb 619,84 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,052 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad oktobra sākumā bija atzīti parādi 617,788 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 251,082 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 366,706 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 366,684 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 21 810 eiro apmērā.

Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.oktobrī bija piešķirti parādiem kopumā 158,463 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, oktobra sākumā bija 307,494 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.

Mēnesi iepriekš - 2022.gada septembra sākumā - Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 1,093 miljardu eiro apmērā, bet 2022.gada 1.janvārī - 1,044 miljardu eiro apmērā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais