Latvijas iedzīvotāji, iekrītot krāpnieku nagos, šogad pazaudējuši 8,1 miljonu eiro
Noslēdzoties 2022. gada trešajam ceturksnim, četru lielāko Latvijas banku klientiem ar pašrocīgi apstiprinātiem maksājumiem līdz šim izkrāpti vairāk kā 8 miljoni eiro, liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati.
Ar dažāda veida krāpniecības shēmām un pašu apstiprinātiem maksājumiem Latvijas iedzīvotājiem līdz šī gada septembra beigām izkrāptais naudas apmērs mērāms 8,1 miljona eiro apmērā, kamēr līdzekļu izkrāpšanu 3,7 miljonu eiro vērtībā izdevies novērst, liecina apkopotā statistika.
Laika posmā no 1.jūlija līdz septembra beigām, proti, šī gada trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izkrāpti 3,2 miljoni eiro. Savukārt aizvadītajā gadā krāpnieki pamanījušies kopumā izkrāpt 11,1 miljonu eiro.
Asociācijas dati liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos Latvijā četrās lielākajās bankās īstenoti kopumā 3605 krāpšanas gadījumi, bet novērsti 2893 krāpšanas gadījumi.
Šogad deviņos mēnešos četrās lielākajās Latvija bankās konstatēti 1337 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1,277 miljonus eiro. Tāpat konstatēti 1327 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 3,454 miljonus eiro, un 941 cita veida krāpšanas gadījums, izkrāpjot 3,414 miljonus eiro.
Vienlaikus šogad deviņos mēnešos ir izdevies novērst 977 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 811 500 eiro, 1687 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1,997 miljoniem eiro un 229 citus krāpšanas mēģinājumus par 905 200 eiro.
"Pieredze rāda, ka vispopulārākais finanšu krāpšanas gadījums Latvijā joprojām ir investīciju krāpšanas, uz kurām aicina gan paši krāpnieki, uzdodoties par investīciju brokeriem vai banku darbiniekiem, kā arī internetā izvietotas reklāmas, kas ved uz mājaslapām ar sevišķi pievilcīgām investīciju iespējām. Tāpat pietiekami izplatīta krāpšanas shēma ir telefonkrāpšanas, kurās noziedznieki cenšas veiklos dialogos pārliecināt tevi autorizēt kādu maksājumu vai dalīties ar sensitīvu informāciju, lai it kā novērstu kredīta formēšanu tavā vārdā," iecienītākās krāpnieku metodes raksturo bankas "Citadele" IT drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis.
Lai izvairītos no kļūšanas par krāpnieku upuri, eksperti iesaka, nedalīties ar personīgo informāciju, nevērt vaļā saites, pielikumus aizdomīgiem e-pastiem, kā arī neatsaukties uz lūgumu pēc operatīvas rīcības.