Liela daļa policijas koledžas studentu nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības pārbaudi

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Valdība otrdien atbalstīja izmaiņas fiziskās sagatavotības pārbaudēs topošajiem policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem.

Veicot kandidātu un amatpersonu fiziskās sagatavotības pārbaudes, konstatētas vairākas problēmas.

Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas koledžu uzņemšanas procesā ilgtermiņā novērojams liels reflektantu īpatsvars, kuri nespēj nokārtot fiziskās sagatavotības prasības, kas rada būtiskas personāla atjaunotnes problēmas iekšlietu iestādēs.

Piemēram, Valsts policijas koledžas reflektantu vidū fiziskās sagatavotības pārbaudi 2020.gadā nenokārtoja 60%, 2021.gadā - aptuveni 40%. Lielā mērā problēma saistīta ar Latvijas skolēnu fiziskās sagatavotības zemo līmeni.

Amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un kandidātiem lielākais personu skaits, kuri saņēmuši nulle punktu, ir 3000 metru un 1000 metru krosa disciplīna.

Lielākā daļa reflektantu nespēj nokārtot iestājpārbaudījumus, iegūstot vismaz vienu punktu krosa disciplīnā, lai arī pārējās disciplīnās iegūst vidēju vai pat teicamu rezultātu.

Tas skaidrojams ar vidējās izglītības programmas obligāto saturu, kur fiziskās sagatavotības nodarbībām ir mazs stundu skaits, tās vairāk orientētas uz komandu vai vienspēlēm, kustību mākslu un fiziskām aktivitātēm telpās, pavisam nenozīmīgu daļu atvēlot āra fiziskajām aktivitātēm.

Ja arī fiziskās aktivitātes notiek ārā, tad krosa disciplīnām tajās tiek atvēlēta nenozīmīga loma vai treniņi tajā netiek praktizēti. Jaunieši, kas nav trenējušies krosa disciplīnās, kā arī nav bijuši sporta skolu absolventi vai fakultatīvu sporta pulciņu apmeklētāji, objektīvi nevar nokārtot iestājpārbaudījumus fiziskajā sagatavotībā, jo krosa disciplīnā neiegūst vismaz vienu punktu.

IeM sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir ļoti augsti personāla nekomplekta rādītāji, kuri atsevišķās struktūrvienībās sasniedz 25-30%, kas ilgtermiņā var atstāt iespaidu uz iestāžu funkciju īstenošanas un pakalpojumu sniegšanas sabiedrībai kvalitāti.

Būtisks reflektantu skaita sarukums Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās apdraud personāla atjaunotni iekšlietu iestādēs.

Valdība atbalstītie grozījumi noteikumos paredz noteikt iespēju fiziskās sagatavotības pārbaudes komisijai pieņemt vienreizēju lēmumu par pārbaudes nokārtošanu iekšlietu sistēmas koledžas reflektantam, ja pārbaudē pietrūkst ne vairāk kā seši punkti iepriekšējo trīs vietā, un izglītības ieguves procesā, ar sporta pedagogiem kopā sastādot kadeta individuālu fiziskās sagatavotības paaugstināšanas plānu, uzlabot kadeta sniegumu attiecīgajās fiziskajās disciplīnās.

IeM sistēmas iestāžu koledžu iepriekšējo gadu prakse liecina, ka regulāras un mērķorientētas fiziskās sagatavotības nodarbības ļauj būtiski uzlabot kadetu fiziskās sagatavotību līdz tādam līmenim, kādu paredz valdības noteiktie fiziskie normatīvi.

Vienlaikus plānots samazināt par 30 sekundēm fizisko normatīvu prasības skriešanas disciplīnās 3000 metru un 1000 metru V1, V2 un S1 vecuma grupās.