Latvijā katru gadu ar zarnu vēzi saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku

Latvijā katru gadu ar zarnu vēzi saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir iedzīvotāji vecumā pēc 50 gadiem, tomēr šī slimība var skart arī agrākā vecumā, informēja "Tamro Latvija" mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja Agnija Greiziņa.

Lielākā daļa zarnu vēža saslimšanas gadījumu tiek diagnosticēti cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem, ko ietekmē gan dabiska organisma novecošanās un dzīvesveida faktori - mazkustīgs dzīvesveids, neveselīgs uzturs, smēķēšana, alkohola lietošana un liekais svars, gan arī iedzimtība.

Tāpat paaugstināti riski ir cilvēkiem, kuriem pašiem vai ģimenē ir kāda zarnu saslimšana, piemēram, cilvēkiem, kam ir resnās zarnas polipi (atkarībā no to veidiem) vai ģimenē kādam ir bijis zarnu vēzis vai zarnu polipi, kā arī cilvēkiem, kas slimo ar iekaisīgām zarnu saslimšanām - čūlaino kolītu, Krona slimību. Tāpat riski ir cilvēkiem ar iedzimtiem ģenētiskiem sindromiem, piemēram, ģimenes adenomatoza polipoze, iedzimts nepolipozs resnās zarnas vēzis (HNPCC) jeb Linča sindroms. Šo slimību gadījumā ir izmainīta zarnu sieniņa, kas var veicināt zarnu vēža attīstību.

Zarnu vēža pazīmes ir atkarīgas no lokalizācijas un slimības stadijas. Agrīnās slimības stadijās simptomu var nebūt, tādēļ ir ļoti svarīgi veikt zarnu vēža skrīningu. Visbiežākie simptomi ir vēdera izejas izmaiņas, piemēram, caureja, aizcietējumi, asins piejaukums vēdera izejā, sajūta, ka neiztukšojas zarnu trakts, neizskaidrojams svara zudums, krampjveida vai pastāvīgas sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana un slikta pašsajūta.

Tomēr jāņem vērā, ka šie simptomi ne vienmēr norāda tikai uz zarnu vēzi, arī citas zarnu saslimšanas var izpausties ar šādiem simptomiem. Līdz ar to ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai vienotos par tālākajiem izmeklējumiem.

Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka iedzīvotājiem pēc 50 gadu vecuma reizi divos gados ir jāveic zarnu vēža profilaktiskais tests, kura mērķis ir atklāt zarnu slimības, tai skaitā zarnu vēzi, pirms simptomu parādīšanās. Profilaktiskais tests palīdz atklāt slēptās asinis vēdera izejas saturā, kas pašiem ar aci nav saskatāmas.

Viņa informēja, ka zarnu vēzis jau agrīnās stadijās izraisa niecīgu zarnu sieniņu asiņošanu. Asiņu piejaukumu vēdera izejas saturam var radīt arī citas, tostarp, labdabīgas, zarnu trakta slimības, tādēļ pozitīvs testa rezultāts vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir zarnu vēzis. Zarnu vēža profilaktisko testu iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados apmaksā valsts, bet testa komplektu var saņemt ģimenes ārsta praksē.