Mistiskās dzīvnieku nāves, par ko tiek celta trauksme visā pasaulē, varētu būt priekšvēstnesis nevis pasaules galam, ko pēc milleniuma laimīgas pārdzīvošanas piesaistījuši maiju kalendāra beigām, bet gan zinātnes grantu dalīšanai.
Lai saņemtu finansējumu jauniem pētījumiem, nepieciešama publiska trauksme par pētāmo problēmu. Latvijas Universitātes profesors, Lietišķās ģeoloģijas katedras vadītājs Valdis Segliņš norāda uz amizantu sakritību – ziņas par dažādām dabas anomālijām, slimībām, novirzēm no ierastās pasaules lietu kārtības publiskajā informācijas telpā parādās finanšu gada beigās. Kādu laiku tās cirkulē kā supersvarīgi un biedējoši jaunumi, bet pēc tam zinātniekiem ir iemesls pieteikt nākamajam gadam dažādus pētījumus, kas neapšaubāmi no zinātniskā viedokļa ir noderīgi. Skandināvijā šis kalendārs atšķiras, jo atskaites punkts ir gada vidus, un tur dabas ķibeles koncentrējas ap maiju.
"Jā, putni krīt, jā, dabā notiek pārmaiņas, taču mums nav nekāda pamata uzskatīt, ka šādas zīmes liecina par pasaules gala tuvošanos," saka profesors.
Atslēga – zaļā domāšana
Jaunākais putnu masveida bojāejas gadījums noticis pie Atēnām aizvakar. Interneta resursam WHNT NEWS 19 par to ziņojuši pārdesmit aculiecinieki. Fotoattēlā redzami šosejas malā guloši melno mežastrazdu līķi. Kopskaitā to bijis pie trim simtiem, turklāt bez fizisku traumu pazīmēm, kas noteikti būtu konstatētas, ja zemu lidojošu putnu baram cauri iztriektos autofūre.
Pēkšņi putnu bojāejas gadījumi pirms tam fiksēti arī citviet pasaulē: Zviedrijā, Turcijā, ASV, tepat Latvijā, Jūrmalā, pērn lielā skaitā apsprāga sudrabkaijas. Tomēr līdz šim atrasti arī racionāli izskaidrojumi – laikapstākļi vai slimības. Ornitologs Viesturs Ķerus atgādina, ka mūsu kaijas piebeidza barības vada iekaisumu izraisījusi infekcija. Protams, arī viņš ir dzirdējis dažādas sazvērestības teorijas, arī par to, ka amerikāņiem ir mašīna klimata ietekmēšanai un tā tad arī klimatu ir sabojājusi. Tomēr zinātnieki uzticas racionālākiem izskaidrojumiem. "Ažiotāža ap vienu putnu bojāejas gadījumu ir izraisījusi pastiprinātu interesi arī par pārējiem," spriež pētnieks.
Arī profesors V. Segliņš uzsver, ka te patiesībā runa ir ne tik daudz par dabas, kā sabiedrības uztveres fenomeniem: "Pēdējos desmit gados mēs esam kļuvuši izteikti zaļāk domājoši. Cilvēki kā personas un arī mediji daudz jūtīgāk uztver apkārt notiekošos procesus. Sabiedrības kolektīvā uztvere ir saasinājusies, tajā pašā laikā izpratne, bāzes zināšanas kļuvušas vājākas. Iemesls tam ir sociālās, humanitārās jomas dominēšana, kas ir problēma jau pašos pamatos – izglītības sistēmā. Bet sociālās zinātnes jau nevar atbildēt, kādēļ putni krīt no debesīm, un tur, protams, rodas brīva telpa iztēlei." Arī tam, ka dzīvnieku pasaule šādi laikus gatavojas pasaules galam, vienīgi muļķis cilvēks neko nesaprot. Jāatgādina, ka līdztekus beigtiem putniem arī beigtas zivis noder satraukuma vairošanai. Tās izskalotas vairākās vietās ASV, Jaunzēlandē, bet pie Britu salām uzieti beigti krabji.
Aleksandrs Kozlovskis, lietpratējs jūras vides jautājumos, arī ir racionālu skaidrojumu piekritējs, un viņš min četrus iespējamos masveida bojāejas iemeslus: saindēšanās, skābekļa trūkums, kaitēkļi – dažādi parazīti, vīrusi, baktērijas – un visbeidzot pašregulācija – ja kāda populācija pārāk savairojas. Šādi gadījumi fiksēti, piemēram, Āfrikā.
Peļņa lēšama miljardos
Daudz tiek spekulēts par Zemes magnētisko polu novirzīšanos un šā procesa ietekmi uz vidi. V. Segliņš skaidro, ka tie vienmēr ir staigājuši tā vienkāršā iemesla dēļ, ka zem Zemes garozas atrodas šķidra magma. Visa dzīvā daba šīm svārstībām ir adaptējusies. "Protams, ietekmes ir, taču ne jau tādas, lai izsauktu masveida bojāeju." Arī Golfa straumes apbedīšana un zivju bojāejas gadījumu pierakstīšana šīm bērēm esot pāragra. Tādas detalizācijas pētījumi kā pašlaik iepriekš nekad nav veikti, un tas nozīmē, ka faktiski tagad nav zinātniski korektu salīdzināšanas iespēju. Straume mainās, daba mainās, putni krīt – bet ļoti ticams, ka tas ir normāli. Papildu arguments, kas tā liekot domāt, ir ar klimata izmaiņām saistītā zaļā biznesa peļņa, kas pērn lēšama vismaz 7 miljardos dolāru. Situācijas dramatizēšana nozarei ļauj šķist sabiedriski nozīmīgākai, piesaistīt līdzekļus. Iespējams, tas arī ir izskaidrojums, kāpēc Latvijas Vides un reģionālās attīstības ministrijā nepieciešams Klimata politikas un tehnoloģiju departaments. Ministrija nav formulējusi viedokli attiecībā uz Golfa straumes pārveidošanos, kaut gan tā neapšaubāmi ietekmē arī Latviju. Arī par zemeslodes magnētiskajiem poliem – nē. Taču viens tai esot skaidrs: lielās ziepes dabā sākšoties, kad vidējā planētas temperatūra par diviem grādiem pārsniegs pirmsindustriālo ēru. Departamenta direktors Valdis Bisters atzīst: "Dabu nav iespējams vērtēt pēc principa: cēlonissekas. Tā ir nelineāra komplicēta sistēma.
