Latvijā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pakāpeniski samazinās

Latvijā nepieciešams īpašs pabalsts viena vecāka ģimenēm un mājsaimniecībām, kur viens vai abi vecāki ir ar invaliditāti, diskusijā "Vai līdzekļi sociālajam atbalstam sasniedz mērķi?" šādu viedokli pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns.

Leiškalns uzsvēra, ka pastāv liela atšķirība starp atalgojuma nevienlīdzību un sociālo nevienlīdzību. Pamatā Latvijā cilvēku nabadzību vērtē pēc to ienākumiem, bet tas neesot objektīvi.

Kā skaidroja Leiškalns, pastāv dažādi faktori, kas ietekmē cilvēka risku nonākt nabadzībā, piemēram, bērnu skaits ģimenē, īpašuma iegāde, viena vecāka ģimene un citi faktori. Eksperts uzsvēra, ka ievāktā statistika par nabadzības statusu bieži tiek veikta nekorekti un ilgtermiņā rodas problēmas sociālās politikas veidošanā.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks norādīja, ka ir nepieciešams veikt minimālā ienākuma reformu, kas noteikti prasītu papildus budžeta līdzekļus. Viņaprāt, minimālo ienākumu slieksni nepieciešams pārskatīt nevis ik pēc trīs gadiem, bet gan katru gadu.

Allika skatījumā, būtu nepieciešams nodrošināt minimālo sociālo pakalpojumu grozu katrā pašvaldībā. Pašreiz liela daļa sociālo pakalpojumu esot pašvaldības ziņā, tomēr būtu jāpanāk, ka pamata sociālie pakalpojumi būtu nodrošināti vienlīdzīgi visās pašvaldībās.

Savukārt Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Ingars Zustrups norādīja, ka Latvijā tirgus ienākumu nevienlīdzība ir zemāka nekā Eiropā vidēji, bet augsta nevienlīdzība esot relatīvi zemo nodokļu ienākumos - pensijās un pabalstos. Zustrups norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar citam Eiropas valstīm, nav tik liels trūcīgo cilvēku īpatsvars.

Zustrups norādīja, ka nabadzības riskam pakļauto īpatsvars Latvijā pakāpeniski sanācis samazināties - pašreiz šis rādītājs ir nokrities līdz 26%. Pēc viņa vārdiem, šiem 26% iedzīvotāju ienākumi ir zem noteikta mērījuma sliekšņa un tas neiekļauj papildus ietekmes faktorus, tādējādi šis procents realitātē varētu būt citādāks.

Diskutējot par energoresursu sadārdzinājumu, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte stāstīja, ka pašvaldību līmenī tiek prognozēts, ka daudz vairāk cilvēku pieteiksies mājokļu pabalstam.

Rudzīte nespēja nosaukt, cik daudz cilvēku līdz šim pieteikušies mājokļa pabalstam, jo par to precīzāki dati būs novembrī, kad cilvēki nāks pieteikties ar pirmajiem lielajiem rēķiniem. Savukārt energoresursu pabalstam pašreiz pieteikušies ap 18 000 saimniecību.