SPRK lems par vairāk nekā 20 jaunu siltumenerģijas tarifu apstiprināšanu

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome sēdē lems par vairāk nekā 20 siltumenerģijas tarifu projektu apstiprināšanu atbilstoši grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, informē SPRK pārstāvji.

Attiecīgi apstiprinātie tarifi stāsies spēkā 15.oktobrī.

Kā skaidroja SPRK, grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz SPRK pienākumu līdz 31.oktobrim apstiprināt siltumenerģijas tarifu projektus, kuri iesniegti vērtēšanai līdz 30.septembrim un par kuriem nav pieņemts SPRK lēmums. Apstiprinātie tarifi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc SPRK lēmuma publicēšanas "Latvijas Vēstnesī" un būs piemērojami līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Ņemot vērā, ka šosezon siltumenerģijas ražošana ir netipiski dārga augsto energoresursu cenu dēļ, faktiskās ražošanas izmaksas atkarībā no kurināmā veida komersantiem ir divas līdz piecas reizes augstākas nekā pirms gada. Attiecīgi arī komersantu pieprasījums pēc pilnas tarifu projektā iekļauto izmaksu izvērtēšanas ir nepieredzēti augsts, jo nepieciešams segt faktiskās izmaksas. Pilno tarifu projektu vērtēšana ir laikietilpīgs process vairāku mēnešu garumā.

Pilnā tarifu projekta izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas laiks atbilstoši likumā noteiktajam ir līdz 120 dienām. Turklāt, ja izvērtēšanas gaitā ir nepieciešams saņemt no komersanta papildu informāciju par tarifu projektu, SPRK lūdz to iesniegt. Brīdī, kad informācija ir pieprasīta, tarifu projekta izskatīšanas laiks tiek apturēts, bet atsākas, kad komersants informāciju ir iesniedzis SPRK.

SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka lietotāji saņem līdzvērtīgu valsts atbalstu, sākoties tā piemērošanai no oktobra, un tādā veidā rasts risinājums, lai SPRK vērtēšanā esošie pilnie tarifi, kuri iesniegti līdz 30.septembrim, varētu stāties spēkā jau oktobrī. Pretējā gadījumā liela daļa jauno tarifu stātos spēkā vairākus mēnešus pēc valsts atbalsta perioda sākuma, bet šo komersantu pakalpojumu lietotājiem pēc tarifu apstiprināšanas būtu jāsedz visas ar kurināmā cenu pieaugumu saistītās iepriekšējo mēnešu neparedzētās izmaksas.

Ozola arī uzsver, ka attiecīgi līdz 2023.gada 30.aprīlim SPRK turpinās veikt minēto tarifu projektu vērtēšanu, lai pārliecinātos, ka tarifi atbalsta perioda laikā lietotājiem ir bijuši ekonomiski pamatoti un piemērotie tarifi bijuši pareizi. Gadījumā, ja tiks konstatēts, ka faktiskās izmaksas komersantam bijušas mazākas par tarifā ietvertajām, lietotājiem nākamajā periodā tiks piemērots zemāks tarifs.

SPRK iepriekš ziņoja, ka kopš janvāra SPRK pieņēmusi vairāk nekā 100 lēmumu par siltumenerģijas tarifu izmaiņām, un tas ir uz pusi vairāk nekā pērn kopumā. Turklāt daļai komersantu tarifi mainījušies vairākkārt.

Krasi atšķirīgo siltumenerģijas tarifu diapazonu šajā apkures sezonā būtiski ietekmē izvēlētais kurināmā veids siltumenerģijas ražošanā. Siltumenerģijas komersantiem, kuri ražošanā izmanto šķeldu vai granulas, tarifi ir 70-90 eiro par megavatstundu (MWh), bet tiem, kuri siltumenerģiju ražo no dabasgāzes, tarifu diapazons ir 150-250 eiro par MWh, dažos gadījumos pārsniedzot arī 300 eiro par MWh.

No visiem tarifiem Latvijā 47% ir zem 68 eiro par MWh, 39% - ir robežās no 68 līdz 150 eiro par MWh, bet 14% - ir virs 150 eiro par MWh.

Apkopojot datus 1.oktobrī, nedaudz mazāk kā pusei siltumenerģijas tarifs ir zem valsts atbalsta sliekšņa, kas ir 68 eiro par MWh, tostarp apmēram 10% komersantu tarifs ir mazāks par 50 eiro par MWh. Tik zems tarifs pārsvarā ir tiem komersantiem, kam tarifs nav pārskatīts vairākus gadus. Daļa šo komersantu ir iesnieguši SPRK pilnos tarifu projektus izskatīšanai, kas ietver visu komersanta izmaksu vērtēšanu. Proti, ne vien kurināmā izmaksu, kā tas ir komersantu pašu noteikto tarifu gadījumā, bet arī nolietojuma, remontdarbu izmaksu vērtēšanu, nodotā siltumenerģijas apmēra izmaiņas. Tipiski pilna tarifa projektā iekļauto izmaksu vērtēšanu komersanti veic reizi trijos līdz piecos gados.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka kurināmā cenas gan biomasai (šķelda, granulas), gan dabasgāzei ir pieaugušas vairākkārt, lielākajai daļai komersantu ar ilgāku laiku nepārskatītiem tarifiem līdz ar jaunu kurināmā piegāžu līgumu noslēgšanu būs pamats pārskatīt tarifus. Attiecīgi tajās apdzīvotajās teritorijās, kur pašlaik tarifs ir zemāks, jārēķinās ar tarifa izmaiņu iespēju, min SPRK pārstāvji.

Ozola skaidro, ka, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, kurināmā īpatsvaram tarifu projektā šogad ir lielāka ietekme. Proti, ja siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, tās izmaksas tarifu projektā tipiski veido ap 80-90%, savukārt izmantojot šķeldu - ap 50-70%. "Attiecīgi līdz ar kurināmo cenu pieaugumu, siltumenerģijas komersantam būtiski pieaug faktiskās siltumenerģijas nodrošināšanas izmaksas, kamdēļ jāceļ arī tarifs," viņa norāda.

Ievērojot ļoti straujo energoresursu cenu pieaugumu, kas jo īpaši ietekmē apkures izmaksas, no 1.oktobra mājsaimniecībām ir pieejami paplašināti atbalsta pasākumi siltumenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai, proti, siltumenerģijas tarifiem līdz 150 eiro par MWh valsts kompensē 50% no tarifa, kas pārsniedz 68 eiro par MWh. Savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensē 90%.

Latvijā

Pie Ķīšezera veidos infrastruktūru glābšanas apmācībām un Iekšējās drošības akadēmijas attīstībai, un plānots, ka konkrētais ezera posms vairs nebūs publiski pieejams, liecina valdības otrdien pieņemtais lēmums.

Svarīgākais