Siltumenerģijas tarifi šajā apkures sezonā dažādās Latvijas vietās būtiski atšķirsies

Kopš š.g. janvāra SPRK pieņēmusi vairāk nekā 100 lēmumu (kas ir uz pusi vairāk nekā pērn kopumā) par siltumenerģijas tarifu izmaiņām, turklāt daļai komersantu tie mainījušies vairākkārt.

Krasi atšķirīgo siltumenerģijas tarifu diapazonu šajā apkures sezonā būtiski ietekmē izvēlētais kurināmā veids siltumenerģijas ražošanā.

Siltumenerģijas komersantiem, kuri ražošanā izmanto šķeldu vai granulas, tarifi ir robežās 70-90 EUR/MWh, bet tiem, kuri siltumenerģiju ražo no dabasgāzes, tarifu diapazons ir 150-250 EUR/MWh, dažos gadījumos pārsniedzot pat 300 EUR/MWh.

“Šī gada sākumā situācija kurināmā resursu tirgū, īpaši attiecībā uz dabasgāzi, jau iezīmēja gaidāmos izaicinājumus apkures sezonā. Gatavojoties tai, siltumenerģijas komersantiem galvenā prioritāte bija nodrošināt kurināmā resursu pieejamību, ar ko šobrīd situācija ir stabila. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka, turpinot saglabāties augstām dabasgāzes un šķeldas cenām, apkure šosezon būs dārgāka. Tāpēc jo īpaši svarīgs ir valsts piemērotais atbalsts mājsaimniecību lietotājiem,” norāda SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

SPRK priekšsēdētāja skaidro, ka šobrīd situācija dabasgāzes piegādes līgumu slēgšanā ir salīdzinoši atšķirīga nekā pirms gada. “Ja dabasgāzes piegādes līguma slēgšana 12 mēnešu periodam dabasgāzes tirgotāju vidū bijusi ierasta prakse, tad šobrīd tirgotāji piedāvā slēgt līgumus īsākam termiņam - uz vienu vai dažiem mēnešiem. Rezultātā siltumenerģijas komersantiem gada laikā tarifus nākas pārskatīt vairākkārtīgi, iekļaujot tajos tā brīža aktuālo kurināmā cenu. Līdz ar to, apkures sezonas laikā, tarifi var mainīties vairākas reizes,” aicinot sekot līdzi tarifu izmaiņām, norāda A.Ozola.

Apkopojot datus uz 1.oktobri, nedaudz mazāk par pusi siltumenerģijas tarifu ir zem valsts atbalsta sliekšņa (68,00 EUR/MWh), tostarp ap 10% komersantu tarifs ir mazāks par 50 EUR/MWh. Salīdzinājumā ar citiem, tik zems tarifs pārsvarā ir tiem komersantiem, kam tarifs nav pārskatīts vairākus gadus. Daļa šo komersantu ir iesnieguši SPRK pilnos tarifu projektus izskatīšanai, kas ietver visu komersanta izmaksu vērtēšanu. Proti, ne vien kurināmā izmaksu (kā tas ir komersantu pašu noteikto tarifu gadījumā), bet arī nolietojuma, remontdarbu izmaksu vērtēšanu, nodotā siltumenerģijas apjoma izmaiņas u.c. Tipiski pilna tarifa projektā iekļauto izmaksu vērtēšanu komersanti veic reizi 3-5 gados.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka kurināmā cenas gan biomasai (šķelda, granulas), gan dabasgāzei ir pieaugušas vairākkārt, lielākajai daļai komersantu ar ilgāku laiku nepārskatītiem tarifiem līdz ar jaunu kurināmā piegāžu līgumu noslēgšanu būs pamats pārskatīt tarifus. Attiecīgi tajās apdzīvotajās teritorijās, kur pašlaik tarifs ir zemāks, jārēķinās ar tarifa izmaiņu iespēju. “Salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, kurināmā īpatsvaram tarifu projektā šogad ir lielāka ietekme. Proti, ja siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, tās izmaksas tarifu projektā tipiski veido ap 80-90%, savukārt izmantojot šķeldu - ap 50-70%. Attiecīgi līdz ar kurināmo cenu pieaugumu, siltumenerģijas komersantam būtiski pieaug faktiskās siltumenerģijas nodrošināšanas izmaksas, kamdēļ jāceļ arī tarifs,” skaidro A.Ozola.

Gaidāmajā apkures sezonā būtiska loma valsts atbalsta pasākumiem

Ievērojot ļoti straujo energoresursu cenu pieaugumu, kas jo īpaši ietekmē apkures izmaksas, no 1.oktobra lietotājiem ir pieejami paplašināti atbalsta pasākumi siltumenerģijas tarifu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecību lietotājiem.

Vienlīdzīgs risinājums visiem siltumenerģijas lietotājiem Latvijā

Ņemot vērā, ka šosezon siltumenerģijas ražošana ir netipiski dārga augsto energoresursu cenu dēļ, faktiskās ražošanas izmaksas atkarībā no kurināmā veida komersantiem ir 2 - 5 reizes augstākas nekā pirms gada. Attiecīgi arī komersantu pieprasījums pēc pilnas tarifu projektā iekļauto izmaksu izvērtēšanas ir nepieredzēti augsts, jo nepieciešams segt faktiskās izmaksas.

Šobrīd SPRK vērtēšanā ir vairāk nekā 20 šādu tarifu projektu, turklāt pilno tarifu projektu vērtēšana ir laikietilpīgs process vairāku mēnešu garumā. Proti, pilnā tarifu projekta izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas laiks atbilstoši likumā noteiktajam ir līdz 120 dienām. Turklāt, ja izvērtēšanas gaitā ir nepieciešams saņemt no komersanta papildu informāciju par tarifu projektu, SPRK lūdz to iesniegt. Brīdī, kad informācija ir pieprasīta, tarifu projekta izskatīšanas laiks tiek apturēts, bet atsākas, kad komersants informāciju ir iesniedzis SPRK.

“Nodrošinot, ka lietotāji saņem līdzvērtīgu valsts atbalstu, sākoties tā piemērošanai no š.g. oktobra, rasts risinājums, lai SPRK vērtēšanā esošie pilnie tarifi, kuri iesniegti līdz š.g. 30.septembrim, varētu stāties spēkā jau š.g. oktobrī. Pretējā gadījumā liela daļa jauno tarifu stātos spēkā vairākus mēnešus pēc valsts atbalsta perioda sākuma, bet šo komersantu pakalpojumu lietotājiem pēc tarifu apstiprināšanas būtu jāsedz visas ar kurināmā cenu pieaugumu saistītās iepriekšējo mēnešu neparedzētās izmaksas,” skaidro A.Ozola.

A.Ozola arī uzsver, ka attiecīgi līdz 2023.gada 30.aprīlim SPRK turpinās veikt minēto tarifu projektu vērtēšanu, lai pārliecinātos, ka tarifi atbalsta perioda laikā lietotājiem ir bijuši ekonomiski pamatoti un piemērotie tarifi bijuši pareizi. Gadījumā, ja tiks konstatēts, ka faktiskās izmaksas komersantam bijušas mazākas par tarifā ietvertajām, lietotājiem nākamajā periodā tiks piemērots zemāks tarifs.

Šāds risinājums iespējams saistībā ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Proti, tie paredz SPRK pienākumu līdz 31.oktobrim apstiprināt siltumenerģijas tarifu projektus, kuri iesniegti vērtēšanai līdz 30.septembrim un par kuriem nav pieņemts SPRK lēmums. Apstiprinātie tarifi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc SPRK lēmuma publicēšanas “Latvijas Vēstnesis” un būs piemērojami līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Par vairāk nekā 20 tarifu projektu apstiprināšanu saskaņā ar jauno likumā noteikto kārtību SPRK plāno lemt 12.oktobra padomes sēdē. Attiecīgi apstiprinātie tarifi stāsies spēkā jau ar 15.oktobri.