Mežs: Jaundzimušo bērnu kopskaits Latvijā ir pietuvojies, varētu teikt, absolūtam minimumam pēdējos 100 gados
Raidījumā “Ģimenes skola” demogrāfs Ilmārs Mežs norāda – šobrīd esam dzimstības rādītāju zemākajā punktā. Dzimstības samazināšanās Latvijā norit turpat 30 gadus. Tas saistīts ar tā saucamajiem uzvedības maiņas procesiem, kas norisinājās ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā – dzima mazāk bērnu un attiecīgi vairāk cilvēku nomira, raksta portāls "ReTV".
“Jaundzimušā paaudze, kas tagad jau ir potenciālie vecāki, viņu jau ir uz pusi mazāk,” skaidro demogrāfs. “Pēdējos gados - gan pērn, gan arī pirms tam - jaundzimušo bērnu kopskaits Latvijā ir pietuvojies, varētu teikt, absolūtam minimumam pēdējos 100 gados. Šobrīd ir zemākais rādītājs, viszemākais jaundzimušo bērnu skaits - 17 tūkstoši, mazliet virs,” skaidro Mežs.
Tomēr šajā skaudrajā statistikā parādās arī pozitīvas tendences - Latvijā pieaudzis daudzbērnu ģimeņu skaits. Kā raidījumā “Ģimenes skola” skaidro Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos, Sadarbības platformas "Demogrāfisko lietu centrs" vadītājs Imants Parādnieks (NA):
“Pagājušā gadā rādītājs bija 24,2%. Katrs ceturtais dzimušais bērns Latvijā ir vai nu trešais, vai nākamais bērns ģimenē.” Parādnieks to skaidro ar mērķtiecīgu valsts politiku 3+ ģimeņu atbalstam. Tam piekrīt arī Ilmārs Mežs, kas Latvijas situāciju salīdzina ar Baltijas valstu pieredzi. Piemēram, Igaunijā, kur jau pirms vairāk nekā desmit gadiem tika uzsākts darbs pie demogrāfijas jautājumu risināšanas, šobrīd dzimstības radītāji ir daudz labvēlīgākā pozīcijā.
“Igaunijā trīs plus bērnu ģimeņu īpatsvars jau agrāk pieauga, Latvijā sāka pieaugt pirms gadiem desmit. Lietuvā, kur šāda veida uzlabojumi tieši 3+ kaut kā netika fokusēti, tas arī īsti nemainījās - starp 15% un 17%. Tas palicis ir vienā līmenī,” komentē Mežs.
Demogrāfs norāda, lai Lavijā iedzīvotāju skaits “stāvētu uz vietas”, ģimenē būtu jāpiedzimst vismaz diviem bērniem. Un katras valsts politika ir tā, kas ietekmē indvīda vai ģimenes lēmumu par bērnu skaitu. Jo, kā norāda Parādnieks, dažādās aptaujās jaunie cilvēki Latvijā ir norādījuši, ka ģimenēs vēlētos vairāk nekā divus bērnus, tomēr realitāte ir cita - ir viens bērns vai nav nemaz. “Man liekas, tas bija Zviedrijas ministrijā noklausīts citāts. Tātad - labvēlīga demogrāfiskā politika ir tādā veidā, lai katrs cilvēks, kurš vēlas bērnus, varētu atļauties tik bērnu, cik vēlas, un tad, kad vēlas,” komentē Mežs.
Liepiņu-Gudēvicu ģimene, pie kā uz Cēsīm ciemos devās raidījuma “Ģimenes skola” vadītāji Dace un Jānis Siliņi, uzsver, ka novērtē 3+ kartes priekšrocības. Trīs bērnu tēvs Juris Gudēvics-Liepiņš strādā Rīgā un vismaz divas reizes nedēlā uz galvaspilsētu dodas ar vilcienu, ar 3+ karti viņam pieejama 50% atlaide vilciena biļetei. Savukārt mamma Līga Gudēvica-Liepiņa norāda, ka daudzbērnu ģimenes statuss paredz arī brīvpusdienas skolās. Tāpat viņa uzsver, ka pati ir nākusi no daudzbērnu ģimenes, un tas bijis pašsaprotami, ka arī pašai būs vairāk nekā divi bērni ģimenē, ar ko vienisprātis bijis arī vīrs Juris.
Raugoties nākotnē, kā svarīgākos pietutas punktus eksperti norāda - ir jāveicina, lai ģimenē ienāk pirmais bērns. Un tas saistīts gan ar pabalstu politiku, kas jau šobrīd ir uzlabojusies, kā arī vides sakārtošanu un pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību, kas jo īpaši aktuāla problēma ir Pierīgā.
“Kā beidzās tas gads, pusotrs pēc bērna piedzimšanas, tā ienākumu līmenis ģimenē ļoti strauji kritās, jo viens no vecākiem nevar strādāt, kādam jāsēž mājās ar bērniem. Un, ja ģimenē ir kredīti un mājokļu, un citas lietas, tad ļoti daudzas ģimenes vienkārši saprot, ka viņa nespēj to atļauties,” skaidro Mežs.
Un kā viens ļoti būtisks pagrieziens demografijas jautājumā Latvijā, pēc ekspertu domām, ir nepieciešamība izveidot atsevišķu institūciju, pat tiek runāts par ministriju, kas pārstāvētu ģimeņu intereses Latvijā.
“Tas būtu ģimenes lobijs. Ir nepieciešams, lai katrs likumprojekts, kuru valdība izskata, tiktu skatīts arī no ģimeņu aspekta. Jo dažreiz mēs pieredzam situācijas, kad tiek lemts kā visiem palīdzošs, uzlabojošo atbalsta veids, bet nav pamodelēts, nav paskatījušies, vai tas palīdz arī ģimenēm ar bērniem. Un tas nav mans izdomājums. To arī Valsts prezidents Levits ir uzsvēris un mudinājis Saeimai to darīt vairākkārt,” norāda Mežs.
Un ne tikai ekspertu vai ministriju gaiteņos, bet arī sabiedrībā ir satraukums par to, kādu mēs redzam mūsu nākotni Latvijā. SKDS veiktais pētījums “Iedzīvotāju uzskati par dzīv es kvalitāti Latvijā 2070. gadā un nākotnes plānu un mērķu uzstādīšanu” parādīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri piedalījās aptaujā, norādīja, ka viņus satrauc zemā dzimstība un iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā.