Pirmās kārtas būvdarbos uz Latvijas-Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas kopš augusta līdz 7.oktobrim ir izbūvēti 14 kilometri pastāvīgā žoga, bet kopumā būvdarbi norit 41,2 kilometra garumā no atmežotajiem 60 kilometriem, liecina informācija VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) mājaslapā.
VAS "Latvijas valsts meži" ir atmežojuši aptuveni 60 kilometrus no pirmajā posmā atmežojamajiem 85,8 kilometriem.
Iepriekš VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs informēja, ka, palielinoties atmežotajai teritorijai un pabeidzot infrastruktūras darbus, žoga izbūve paātrināsies piecas reizes - līdz vienam kilometram dienā.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Pirmā kārta 85,9 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā - līdz 2024.gada pavasarim. Paralēli pirmo divu kārtu projektēšanai un izbūvei norisinās trešā - Daugavas - posma tehniskās specifikācijas izstrāde.
Austrumu robežas izbūves projekts ir starpinstitūciju sadarbības projekts. Saskaņā ar 2021.gada 12.novembrī Saeimas pieņemto Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumu VNĪ vada, īsteno un uzrauga visus robežas infrastruktūras būvniecībai nepieciešamos darbus, īsteno būvniecībai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, VAS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 46 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 230 miljoni eiro.
Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Jau ziņots, ka VNĪ atkārtoti izsludinātajā pirmo deviņu prioritāro posmu izbūves cenu aptaujā no sešiem pretendentiem saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atkārtoti ir iesniegusi "Citrus Solutions", kura veiks robežas izbūvi par 53,57 miljoniem eiro.
Iesniegtais piedāvājums - 53,57 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) - ir lielāks par "Citrus Solutions" februāra beigās iesniegto piedāvājumu - 38,09 miljoni eiro.
Arī otrās kārtas nākamo septiņu Austrumu robežas infrastruktūras posmu izbūves cenu aptaujā noskaidrots, ka sešus posmus izbūvēs "Citrus Solutions" un vienu posmu - SIA "VIA". Kopējā septiņu posmu infrastruktūras izbūves līgumu summa būs 38,7 miljoni eiro bez PVN.
Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmuma "Citrus Solutions" apgrozījums pagājušajā gadā bija 29,227 miljoni eiro, kas ir par 23,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 1,8% - līdz 1,012 miljoniem eiro.
Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 5,071 miljons eiro. "Citrus Solutions" ir daļa no SIA "Tet" grupas, kuras akcionāri ir Latvijas valsts (51%) un "Telia Sonera" (49%).
"Citrus Solutions" veic projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem, tostarp arī valsts nozīmes un kritiskās infrastruktūras objektos. 2018.gadā tika nodibināts meitasuzņēmums Vācijā - "Citrus Solutions", kas darbojas Vācijas tirgū.