Pieaugot kibernoziegumu skaitam, kas apdraud tieši privātpersonas, vairāk nekā 63% Latvijas iedzīvotāju nejūtas droši par saviem datiem internetā. Iedzīvotājus īpaši uztrauc finanšu drošība un datorvīrusu izplatīšanās, kas apdraud personīgo informāciju, liecina “Panda Security” veiktā aptauja.
63% - vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, kas lieto internetu, nav pārliecināti par savu datu drošību internetā un 25% par to drīzāk nav pārliecināti. Šādu rezultātu parāda “Panda Security” veiktā aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, vai un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji jūtas droši par savu datu drošību internetā, kā viņi vērtē galvenos drošības riskus un cik lielā mērā attiecina tos uz sevi. Salīdzinoši par savu datu drošību nepārliecinātākas ir sievietes nekā vīrieši, taču visdrošākie ir jaunieši (15 – 24 gadi) nekā gados vecākie lietotāji.
„ Šī pētījuma rezultāti parāda, ka arī Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties to, ka mūsu virtuālā drošība nav izolēta no visas pasaules. Veidojas apziņa, ka kibernoziegumi vairs nenotiek tikai „tur, ārā” un mainās mūsu uztvere - ar vārdu „drošība” nesaprotot tikai dzelzs durvis un apgaismotas ielas, bet arī domājot par atstātajām pēdām virtuālajā vidē”, saka Guntars Netenbergs, “Panda Security” direktors.
Psihoterapeits Ansis Jurgis Stabingis: ” Man šķiet, ka veidojas jauna apzinātība par savu vietu internetā, bet tā aug lēnām. Patlaban ir apziņa, ka ”par drošību ir jārūpējas”, bet tā nav pārtapusi par pierastu ikdienas sastāvdaļu, jo cilvēku vajadzību pēc darbībām, kas saistītas ar drošību, mazina negatīvās personiskās pieredzes trūkums.”
Arvien straujāk attīstoties interneta segmentam Latvijā, šai nedrošībai ir reāls pamats, jo pieaug arī pastrādāto kibernoziegumu skaits. Pēc Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas datiem, 2010.gada pirmajā pusgadā valstī tika reģistrēts 151 notikums saistībā ar kibernoziedzību , no kuriem 66 tika uzsākti kriminālprocesi un tiek veikta izmeklēšana. „Šie skaitļi norāda uz pārkāpumu interneta vidē pakāpenisku un stabilu pieaugumu, kā rezultātā kibernoziedzība kļūst arvien izplatītāka un sabiedrībai kaitīgāka, palielinoties arī nodarīto zaudējumu apmēram. Ja kibernoziedzības pirmsākumos galvenais motīvs bija pašapliecināšanās, tad šobrīd galvenais motīvs ir prettiesiska mantiska labuma ieguve”, norāda Aleksandrs Buko, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks.
Par galvenajiem drošības riskiem Latvijas iedzīvotāji uzskata sev svarīgas informācijas zaudēšanu datorvīrusu dēļ (90%) un iespēju, ka var tikt izmantoti bankas dati un veikta finanšu krāpniecība (83%). Trešajā vietā, īpaši starp sievietēm, ir bažas par bērnu drošību internetā. Latvijas iedzīvotāji sāk apzināties arī identitātes zagšanas draudus sociālajos tīklos, kas paliek arvien izplatītāka parādība citur pasaulē, izdarot manipulācijas citu cilvēku vārdā. Daudz lielākā mērā tas uztrauc jauniešus, kas arī ir aktīvākie interneta patērētāji.