"Esmu riskējis ar dzīvību, atklājis noziegumus un sevi uzskatu par pilnvērtīgu policistu," – ar šādiem vārdiem Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju ar sevi iepazīstināja jaunais Valsts policijas (VP) vadītājs Artis Velšs.
Turpmāk viņš iecerējis policiju veidot atvērtāku pret sabiedrību, uzticamāku, kā arī prasīt lielāku atbildību no vidējā līmeņa vadītājiem. Viena no prioritātēm ir veicināt sabiedrībā drošību, tāpēc jau sākts darbs pie izsaukumu standarta veidošanas. Nereti gadoties situācijas, kad visi izsaukumi šķiet vienādi un dežurantam grūti izšķirties, kurp policiju sūtīt. A. Velšam bieži nācies uzklausīt pārmetumus, ka kārtībsargi uz jautājumiem atbild izvairīgi, nelaipni, ja vispār atbild.
"Gadās, ka cilvēks aiziet pie inspektora uz pieņemšanas laiku, bet viņa tur nemaz nav. Domājam, kā veidot atgriezenisko saiti, piemēram, ja ir ierosināta lieta, tad policists cilvēkam paziņo, kāda ir tās virzība," stāsta jaunais VP šefs. Plānots veidot arī reģionu un rajonu sadarbības padomes. Noziegumu apkarošanas prioritāte 2011. gadā ir narkotikas, tām seko zādzības, ekonomiskie noziegumi, bruņotas laupīšanas un kibernoziegumi.
A. Velšs brīdina, ka pārmaiņas skars arī rajonu vadītāju ikdienu. Proti, liela daļa uzskata, ka par visu atbildīgs ir VP vadītājs un reģionālās pārvaldes. Turpmāk no šiem vadītājiem tiks prasīta lielāka atbildība un spēja novērtēt padarīto. VP vadītājs iecerējis palielināt neplānotās pārbaudes darba vietās, kā arī paaugstināt disciplīnas līmeni, piemēram, lai darbinieki neizmantotu privātām vajadzībām dienesta auto.
Plānots arī paplašināt civilpersonu skaitu, kas strādā policijas labā. Šobrīd no 8116 darbiniekiem tikai 200 ir civilpersonas. Tām nav jāpiešķir forma un jāmaksā dienas uzturdeva, kas ļauj ietaupīt līdzekļus. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece gan norāda, ka izdevies iegūt miljonu latu formas tērpu iegādei, tomēr ar šo summu nepietiek, lai atjaunotu visu inventāru. Izmaiņas plānotas arī likumdošanā, lai jo īpaši lauku rajonos nostiprinātu pašvaldību un policijas sadarbību. Līdz šim, piemēram, ja pagasts inspektoram piešķīra auto vai ielēja bākā benzīnu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs to uztvēra kā likuma pārkāpumu. "Bija mums absurdas situācijas, kad pašvaldība gribēja izremontēt policijas telpas, bet KNAB neatļāva. Tad uz laiku nodevām telpas pašvaldības īpašumā, pēc tam līgumu lauzām," saka A. Velšs.