Saeima ceturtdien konceptuāli otrajā lasījumā atbalstīja valdības virzīto "Rail Baltica" projekta likumu, ar kuru paredzēts novērst nesamērīgu un nesaistītu prasību izvirzīšanu projektam.
"Rail Baltica" projekta likumprojekta izstrādes mērķis ir sekmēt nacionālo interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" būvniecību un ieviešanu noteiktā termiņā, norāda Satiksmes ministrija (SM).
Likumprojekta anotācijā teikts, ka "Rail Baltica" īstenošanu paredzētajā laikā būtiski apdraud pieprasītajos valsts un pašvaldību institūciju un ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajos un īpašajos noteikumos noteiktās nesamērīgās prasības.
Gan Būvniecības likums, gan "Vispārīgie būvnoteikumi" paredz būvniecības ieceres ierosinātājam pienākumu pieprasīt tehniskos vai īpašos noteikumus būvniecības ieceres realizācijai, kā arī tiesības tos saņemt.
Katrā pašvaldībā, kurā ir paredzēta "Rail Baltica" dzelzceļa trases izbūve, atbilstoši Būvniecības likumam ir jāsaņem "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanas tehniskie noteikumi. Turklāt tehniskie un īpašie noteikumi ir jāsaņem ne tikai no tās pašvaldības iestādēm, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība, bet arī no ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Tāpat tehniskie vai īpašie noteikumi ir jāsaņem arī no valsts iestādēm, piemēram, Valsts vides dienesta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un citām.
Projektēšanas fāzes īstenošanas gaitā pēc būvniecības ieceres realizācijas ierosināšanas ir saņemta liela daļa "Rail Baltica" projekta tehnisko un īpašo noteikumu - līdz augusta pirmajai pusei Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija bija izsniegusi aptuveni 80 būvatļaujas, un katrā būvatļaujā ir saņemti vidēji pieci līdz 10 tehniskie vai īpašie noteikumi. Taču, veicot saņemto tehnisko vai īpašo noteikumu izvērtējumu, ir secināts, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas ar "Rail Baltica" projekta kā nacionālo interešu objekta dzelzceļa infrastruktūras būvniecību nesaistītas un nesamērīgas prasības.
Piemēram, atsevišķos izdotajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos ir iekļautas tādas prasības kā ar dzelzceļa trasi nesaistīta tilta vai autoceļa izbūve vai pat apvedceļa būvniecība, kuru izbūvei būtu jālūdz izsniegt atsevišķu, jaunu būvatļauju, un kura funkcionāli nav saistīta ar "Rail Baltica" projekta mērķi - 1435 milimetru platuma dzelzceļa infrastruktūras izbūve.
Daļā no pašvaldību iestāžu izdotajiem tehniskajiem noteikumiem prasības nav funkcionāli saistītas ar "Rail Baltica" izveidi un pārsniedz projekta apjomu. Līdzīga situācija ir arī ārējo inženiertīklu īpašnieku vai tiesisko valdītāju tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem - arī tajos dažkārt tiek noteiktas tādas prasības, kas nav saistītas ar "Rail Baltica" īstenošanu un kuras nav īstenojamas projektam pieejamo vai nākotnē piešķiramo līdzekļu ietvaros un kuras vienlaikus nav pamatojamas ar apstākli, ka, piemēram, attiecīgo tehnisko noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību.
SM secinājusi, ka atsevišķos gadījumos tehniskajos noteikumos ietverto atsevišķo prasību mērķis ir citu nesaistītu vajadzību risināšana un apmierināšana, izmantojot "Rail Baltica" publiskos līdzekļus un situāciju, ka projekta izveides procesā tiek veikti apjomīgi būvdarbi.
SM uzsver, ka šādas tehniskajos vai īpašajos noteikumos ietvertās prasības neattiecas uz "Rail Baltica" un nevar tikt finansētas no projektam piešķirtā (un nākotnē pieejamā) finansējuma.
Ņemot vērā tehnisko un īpašo noteikumu izdošanas spēkā esošā tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturu, nav izslēgts, ka arī citos nākotnē "Rail Baltica" projekta īstenošanai izsniegtajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos var tikt ietvertas nesamērīgas, ar "Rail Baltica" projektu nesaistītas, prasības.
Tāpēc SM rosina skaidri noregulējot, kāda rakstura prasības ir iekļaujamas projektam izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos, tādējādi novēršot lieku šķēršļu radīšanu "Rail Baltica" īstenošanai.
Vienlaikus likumprojektā paredzēts arī saistošs mehānisms, kas ļautu panākt izdoto tehnisko vai īpašo noteikumu precizēšanu, ja kāda no to prasībām neatbilst likumprojektam. Gadījumā, ja tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs atsakās precizēt izsniegtos noteikumus, jāparedz risinājums, kas tomēr ļautu saņemt gan pozitīvu būvekspertīzes veicēja saskaņojumu, gan būvvaldes atzīmi par būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi arī tad, ja kādi no izsniegtajiem tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem saturēs prasības, kas neatbildīs likuma prasībām.
SM norāda, ka tādējādi būtu jāatrisina būtiska problēma "Rail Baltica" projekta īstenošanā - piemērota tiesiskā regulējuma neesamību, kas ļautu neņemt vērā tehniskajos vai īpašajos noteikumos iekļautās nesamērīgās, uz "Rail Baltica" projektu neattiecināmas prasības, vienlaikus šo prasību vērā neņemšanai neradot šķēršļus atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā saņemšanai.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka "Rail Baltica" īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos neietver prasības, kas paredz ar dzelzceļa būvniecību un ekspluatāciju nesaistīta būvprojekta izstrādāšanu un kura projektēšana un būvniecība neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumiem par projekta finansēšanu, izņemot, ja attiecīgo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību neievērošana radītu apdraudējumu sabiedrības drošības un veselības interesēm, negatīvi ietekmētu esošās vai jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijas iespējamību un drošumu un ar to saistīto pakalpojumu ilgtermiņa pieejamību.
Ministrijas ieskatā norma ir samērīga, jo tā noteic skaidrus kritērijus attiecībā uz projekta īstenošanai izsniedzamo tehnisko vai īpašo noteikumu prasību tvērumu, vienlaikus nodrošinot, ka paredzētais regulējums nerada draudus esošās un jaunbūvējamās infrastruktūras un inženiertīklu ekspluatācijai, kā arī ievēro sabiedrības veselības un citas būtiskas intereses.
Tādējādi tiek ievērota gan tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēju prerogatīva - savas kompetences ietvaros paredzēt nosacījumus būvniecības ieceres īstenošanai, ja tā skar attiecīgā tehnisko vai īpašo noteikumu izdevēja intereses, vienlaikus nosakot minimālās prasības attiecīgo noteikumu saturam, lai nodrošinātu, ka noteikumos ietvertās prasības nesamērīgi un nepamatoti neapgrūtina "Rail Baltica" projekta īstenošanu.
Tāpat likumprojekta mērķis ir atrast līdzsvaru starp kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un sabiedrības interešu nodrošināšanu - nacionālo interešu objekta infrastruktūras būvniecību.
"Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektēšanas posmā ir konstatēti vairāki objekti, kas ir iekļauti valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas varētu tikt skarti "Rail Baltica" dzelzceļa trases būvdarbu laikā. Saskaņā ar 2016.gadā veikto ietekmes uz vides novērtējumu, kā arī projektēšanas ietvaros veiktām izpētēm ir paredzams, ka būvdarbu veikšana noteikto nekustamo kultūras pieminekļa tuvumā varētu radīt veselības un drošības apdraudējumu attiecīgo kultūras pieminekļu turpmākas ekspluatācijas gadījumā.
Ietekme uz kultūras pieminekļiem varētu būt ievērojama, un "Rail Baltica" dzelzceļa trases koridorā ir identificēti vairāki nekustamie vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kas ir ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī.
Paredzams, ka to atrašanās esošajā vietā un tehniskais stāvoklis nav savietojams ar plānotā dzelzceļa izbūvi. Izpēte liecina, ka nav piemeklējama tāda pārbūves metode, kas ļautu attiecīgās būves saglabāt neskartas, kā arī saglabāt to esošās struktūras ekspluatāciju pēc pārbūves.
Piemēram, vēsturiskos satiksmes pārvadus Torņakalnā būs jāizslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, lai varētu nodrošināt tā pārbūvi/pārveidošanu. To pilnīga pārvietošana, saglabājot tiltus neskartus, nav praktiski īstenojama, secināts izpētē.
Līdz ar to SM rosina paredzēt izņēmumu no spēkā esošā regulējuma, "Rail Baltica" likumprojektā nosakot gadījumus, kādos no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta būtu iespējams izslēgt vietējās nozīmes kultūras pieminekli, lai īstenotu nacionālā interešu objekta "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.
Šāda pieeja nodrošinās rūpīgi pārdomātu dzelzceļa infrastruktūru, kas būs droša tās ekspluatācijā, skaidro ministrijā.
Tāpat ar likumprojektu tiks mēģināts atrast līdzsvaru starp aizsargājamo koku nociršanu un sabiedrības interešu nodrošināšanu.
Jau pašlaik ir zināms, ka "Rail Baltica" projektētā dzelzceļa trase šķērsos dabas parku "Salacas ieleja", pietuvojas un, iespējams, robežosies ar dabas liegumu "Mērnieku dumbrāji", dabas liegumu "Dzelves-Kroņa purvs" un dabas liegumu "Vitrupes ieleja". Gandrīz visos "Rail Baltica" dzelzceļa trases projektēšanas posmos ir jānocērt vairāki aizsargājami koki, lai varētu izbūvēt infrastruktūru atbilstoši projekta tehniskajām prasībām, skaidro ministrijā.
Tāpēc paredzēta iespēja Dabas aizsardzības pārvaldei izsniegt atļauju aizsargājamo koku nociršanai "Rail Baltica" kā nacionālo interešu objekta būvniecībai.
Likumprojektā arī paredzēts noteikt, ka projekta būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Šo termiņu būs iespējams pagarināt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā var tikt pagarināts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš attiecīgās kategorijas būvei.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.