Krievijas valstspiederīgo plūsma pār Latvijas robežu samazinājusies par 25%

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Kopš 19.septembra, kad spēkā stājušies ar Baltijas valstu un Polijas noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu nebūtiskai ceļošanai, Krievijas valstspiederīgo plūsma pār Latvijas robežu samazinājusies par 25%, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardze.

Iepriekšējā diennaktī Latvijas ārējo robežu šķērsojuši 215 Krievijas valstspiederīgie, kas ir vidēji piecas reizes mazāk nekā kaimiņvalstīs. Igaunijā iebrauca 1031 Krievijas pilsonis, bet Lietuvā - 1309.

Kopumā kopš 19.septembra Krievijas-Latvijas un Baltkrievijas-Latvijas robežu ir šķērsojuši 4650 Krievijas valstspiederīgie, kas atbilst valdības lēmumā noteiktajām izņēmuma kategorijām.

Tikai 15% no tiem ieceļoja uz Latvijā izsniegtu C vai D kategorijas vīzu pamata, vēl 40% ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji. Starp tiem ir Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, studenti, nodarbinātie, personas, kuru ieceļoša saistīta ar darba vajadzībās vai arī kādiem humāniem apsvērumiem.

Teju puse ārējo robežu šķērsojušo Krievijas pilsoņu izmanto citu valstu izsniegtās vīzas vai uzturēšanās atļaujas, kas nozīmē, ka Latvija nav šo personu galamērķa valsts, bet gan tiek izmantota tranzītam, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Tāpat Valsts robežsardze veic pastiprinātu ārzemnieku imigrācijas kontroli visā viņu uzturēšanās laikā Latvijā un uzrauga, lai Latvijā ieceļojušie ārzemnieki ievērotu uzturēšanās nosacījumus, lai netiktu pārkāpti vīzās noteiktie uzturēšanās termiņi un ārzemnieki noteiktajos termiņos izceļotu no Latvijas.

Aizvadītajā diennaktī ieceļošana Latvijā liegta astoņiem Krievijas valstspiederīgajiem, savukārt kopumā kopš 19.septembra - 179 Krievijas pilsoņiem. Ārzemniekiem ieceļošana atteikta, gan balstoties uz Ministru kabineta lēmumā noteikto, gan arī uz citiem apstākļiem.

Uz "zaļās" robežas ar Krieviju nav konstatēti gadījumi, kad personas mēģinātu to šķērsot nelikumīgi, lai ieceļotu Latvijā.

Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ no 28.septembra uz trīs mēnešiem ir ieviesta ārkārtējā situācija Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijā, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem.

Jau ziņots, ka 19.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos. Tādus pašus ierobežojumus noteica Igaunija, Lietuva un Polija.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais