Labklājības ministrija (LM) piedāvā minimālo ienākumu sliekšņu ikgadēju pārskatīšanu, bet tā automātisku sasaisti ar mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu ieviest no nākamā gada 1.janvāra, liecina ministrijas sagatavotā atbildes vēstule tiesībsargam, ar kuru šodien iepazinās valdība.
Septembrī tiesībsargs Juris Jansons aicināja valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jau sākot ar oktobri. Tāpat tiesībsargs aicināja valdību nodrošināt, ka no nākamā gada janvāra plānotais minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugums sasniedz iedzīvotājus jau janvārī, nevis maijā, kā ieplānots šobrīd.
Kā uzsvērts atbildes vēstulē, energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai šī gada pēdējā ceturksnī un arī nākamā gada pirmajos piecos mēnešos valdība ir izstrādājusi un apstiprinājusi plašu atbalstu mājsaimniecībām un īpaši zemu ienākumu mājsaimniecībām. Ņemot vērā, ka minētais atbalsts ir mērķēts, LM piedāvā minimālo ienākumu sliekšņu ikgadēju pārskatīšanu un tā automātisku sasaisti ar mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu skatīt kā sistēmisku pieeju sociālā atbalsta pilnveidei un ieviest to no 2023.gada 1.janvāra.
Par to gan MK un arī Saeimai vēl jāpieņem lēmumus, īpaši ņemot vērā to, ka minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana rada fiskālu ietekmi uz valsts budžetu.
Attiecībā uz GMI līmeņa pārskatīšanu atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam, no šā gada 1.oktobra iedzīvotāji varēs pretendēt uz paaugstināto mājokļa pabalstu. Valdība atgādina, ka papildus pašvaldības sniegtajam atbalstam trūcīgas un maznodrošinātas personas, kā arī krīzes situācijā nonākušas personas var saņemt pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektus no Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām.
Attiecībā uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra pārskatīšanu atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam no šā gada 1.oktobra, MK informē, ka minētās personas saņems ikmēneša atbalstu iepriekšminētās energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanas ietvaros. Papildus jāņem vērā, ka no šī gada 1.jūlija pensijas vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksa vairs netiek pārtraukta, ja šie cilvēki uzsāk darba attiecības.
Valdība atzīmē, ka 26% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem ir trūcīgās personas un 9% maznodrošinātas personas. Starp pensijas vecumu sasniegušajiem šis īpatsvars ir augstāks, attiecīgi 40% un 12%. Tādējādi šīs personas ir tiesīgas saņemt attiecīgajai mērķa grupai paredzēto atbalstu. Piemēram, 93% trūcīgās pensijas vecuma personas, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, saņem arī pārtikas un higiēnas preču komplektus, 60% saņem atvieglojumus par elektroenerģiju un 59% saņem veselības aprūpes pakalpojumu atvieglojumus.
Līdzīgs atbalstu saņēmušo procentuālais īpatsvars ir arī personu ar invaliditāti vidū. Tomēr attiecībā uz personām ar invaliditāti, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jāņem vērā, ka šīs grupas ienākumi ir ievērojami augstāki nekā pensijas vecuma personām, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Ja pensijas vecuma personām vidējie ienākumi 2021.gadā bija 127 euro mēnesī, tad personām ar invaliditāti - 400 eiro mēnesī, kur lielu daļu veido ienākumi no darba, kā arī VSAA izmaksātie pakalpojumi.
Jautājumā par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un minimālo pensiju pārskatīšanu jau no 2023.gada 1.janvāra, neatliekot tā izmaksu uz četriem mēnešiem, valdība informē, ka tā kā tiek mainīti pakalpojumu minimālo apmēru noteikšanas principi, turpmāk balstoties uz ienākumu mediānas izmaiņām un pārejot uz ikgadēju paaugstināšanu, VSAA nepieciešams laiks atbilstoša programmnodrošinājuma izstrādei.
Valdība norāda, ka ir nepieciešams gan masveida uzdevums minimālo apmēru paaugstināšanai, gan visu ietekmēto pakalpojumu individuālās apstrādes izmaiņas, lai turpmāk aprēķinos izmantotu minimālos apmērus, kas noteikti atbilstoši jaunajai pieejai.
Savukārt informācijas sistēmu pielāgošanas darbus VSAA var uzsākt, kad ir atbilstošs normatīvo aktu pamatojums, kuram jābūt pieņemtam un izsludinātam. Valdība aicina ņemt vērā arī to, ka izmaksu aprēķins kārtējam mēnesim tiek uzsākts jau iepriekšējā mēneša 19.-20.datumā, kas arī būtiski saīsina pieejamo laiku informācijas sistēmu pielāgošanai no normatīvā akta pieņemšanas līdz ieviešanas brīdim.
Valdība informē, ka priekšlikumi grozījumiem minimālo ienākumu sliekšņu ietekmējošos likumprojektos ir iesniegti Valsts kancelejā, tomēr jautājums par politikas izmaiņām, kas rada fiskālu ietekmi, ir skatāms valsts budžeta plānošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
Vienlaikus MK atzīmē, ka šogad ir 14.Saeimas vēlēšanu gads, līdz ar to aktualizētu budžeta sagatavošanas grafiku, kas ietvers arī diskusijas par papildu finansējuma piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem 2023., 2024. un 2025.gadam, paredzēts gatavot un iesniegt MK divu nedēļu laikā pēc jaunievēlētās Saeimas uzticības izteikšanas valdībai. Saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likumu skata jaunievēlētā Saeima.
Līdz ar to normatīvo aktu grozījumus iespējams virzīt izskatīšanai MK, iekļaujot tos likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē, ja valdība būs atbalstījis priekšlikumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu minēto pasākumu īstenošanai.
Savukārt attiecībā uz rekomendāciju aktualizēt minimālo ienākumu sliekšņu aprēķinu metodiku, MK vērš uzmanību, ka lēmums par to, kādu metodoloģiju izmantot, tika pieņemts jau 2014.gadā, kad valdībā tika apstiprināta koncepcija "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu".
Valdības vērtējumā, šobrīd mainīt pieeju tāpēc, ka šajā gadā ir augsti inflācijas rādītāji, kuru ietekmes mazināšanai ir akceptēti citi atbalsta instrumenti, nav racionāla pamata.
Vienlaikus MK aicina ņemt vērā, ka šobrīd minimālo ienākumu sliekšņi attiecas uz dažādām sociālās aizsardzības sistēmas jomām - gan sociālo palīdzību, kuru finansē no pašvaldību budžetiem, gan valsts sociālajiem pabalstiem un pensijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no valsts pamatbudžeta. Līdz ar to pabalstus un pensijas minimālo ienākumu sliekšņu ietvarā nedrīkst vērtēt atrauti no pabalstiem un pensijām, kas tiek saņemti no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, kā arī personas gūtajiem ienākumiem darba tirgū. Tas esot sociāli atbildīgas valsts pienākums piedāvāt tādus risinājumus, kuru rezultātā atsevišķu personu tiesiskās intereses tiek saskaņotas ar visas sabiedrības interesēm.
Šobrīd minimālo ienākumu sliekšņu paaugstināšanas rezultātā pie vienāda apdrošināšanas stāža mazinās starpība starp valsts noteikto minimālo pensiju apmēru un pensiju, kas aprēķinātas no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un kas tiek finansētas no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas. Jo mazāka būs šāda starpība, jo zemāka interese veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no algota darba. MK norāda, ka tas nav pieļaujams jau tā augstās ēnu ekonomikas dēļ.
Savukārt attiecībā uz darbspējas vecuma cilvēkiem, kuri saņem GMI pabalstu un veido arī lielāko īpatsvaru GMI pabalsta saņēmēju vidū, nodrošinātais atbalsts ir jāvērtē pret darbspējas vecuma cilvēku gūtajiem ienākumiem no algota darba. Arī šajā gadījumā, ja starpība starp to, ko var iegūt no sociālās palīdzības un no algota darba aizvien mazinās, tas rada negatīvu ietekmi uz nodarbinātības situāciju un iegūtajiem nodokļiem kopumā. Tādējādi minimālo ienākumu sliekšņu metodoloģiju ir jāveido tā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp valsts ekonomiskajām iespējām un visas sabiedrības labklājību, proti, kā tas šobrīd arī ir nodrošināts, skaidro MK.
