Vēlētājiem Rietumeiropā tuvāks latvisko partiju piedāvājums; Austrumeiropā lielākā cieņā uz krievvalodīgajiem vērsts piedāvājums

Latvijas pilsoņi Rietumeiropā pamatā nobalsojuši par tā dēvētajām latviskajām partijām, savukārt Austrumeiropā vēlētājiem tuvākas izrādījās partijas, kas pamatā vērstas uz krievvalodīgo interesēm, liecina vēlēšanu rezultātu aprēķini ārzemēs.

Rietumeiropā populārākās partijas ir "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie" (P), kamēr Austrumeiropā - "Stabilitātei".

JV bija populārākā vēlētāju izvēle lielākajā daļā Eiropas valstu. Vērtējot 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus kopumā ārzemēs, visvairāk par JV nobalsojuši Latvijas pilsoņi ASV, par kuru atdoti 51,1% balsu. Otrajā vietā ierindojas Nīderlande, kur par JV nobalsojuši 25% iedzīvotāju, bet trešajā - Vācija, atdodot partijai 23,3%.

Dānijā par JV nobalsoja 23,1% iedzīvotāju, Zviedrijā - 19,4%, Lielbritānijā - 16,6%, Norvēģijā - 16,4% un Īrijā - 13% iedzīvotāju.

Savukārt par "Progresīvajiem" visvairāk Latvijas pilsoņu nobalsojuši Nīderlandē, atdodot partijai 28,9% balsu. Vēl 17,9% Latvijas pilsoņu par šo partiju nobalsojuši Dānijā, bet 14,5% un 14,4% attiecīgi Vācijā un ASV.

Zviedrijā par "Progresīvajiem" nobalsojuši 12,9% balsstiesīgo iedzīvotāju, Lielbritānijā - 12,3%, Norvēģijā - 9,2%, bet Īrijā - 6,6%.

"Progresīvie" bija populārākā Latvijas pilsoņu izvēle Nīderlandē un Čehijā.

Tikmēr par "Stabilitātei!" visvairāk jeb 23,6% Latvijas pilsoņu nobalsojuši Īrijā, bet vismazāk Vācijā, kur par to ir nobalsojuši vien 5% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vēl par"Stabilitātei!" nobalsojuši 11,8% iedzīvotāju Lielbritānijā, 7,3% - Zviedrijā, 7% - Norvēģijā un 5,3% - Nīderlandē.

"Stabilitātei!" bija populārākā vēlētāju izvēle iecirkņos Krievijā, Baltkrievijā, kā arī Īrijā.

Pārējās partijas izpelnās krietni mazāku interesi no Latvijas vēlētāju puses ārzemēs.

Par partiju "Katram un katrai" Īrijā nobalsojuši 13,3% iedzīvotāju, Vācijā - 10%, Lielbritānijā - 9,1%, Norvēģijā - 8,9%, Dānijā - 7,5%, Zviedrijā - 7,4%, bet Nīderlandē - 5,6% balsstiesīgo ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu.

Norvēģijā par partiju "Zaļo un zemnieku savienība" nobalsojuši 11,8% iedzīvotāju, Zviedrijā - 8,9%, Dānijā - 7,7%, Lielbritānijā un Vācijā - 7,1%, bet Īrijā - 5,2%.

Savukārt par "Nacionālo apvienību" visvairāk jeb 9,1% iedzīvotāju balsojuši ASV. Vēl par to balsojuši 8,3% iedzīvotāju Norvēģijā, 8,2% - Vācijā, 6,7% - Lielbritānijā, 5,7% - Zviedrijā un 5,4% - Īrijā.

Tikmēr par "Apvienoto sarakstu" savas balsis atdeva 11,1% iedzīvotāju Zviedrijā, 9,6% - Norvēģijā, 8,4% - Dānijā, 7,2% - Īrijā, 6,5% - Vācijā un 5,8% - Lielbritānijā.

Vismazāk iedzīvotāji ārzemēs balsojuši par partiju "Attīstībai/Par" (AP) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Par AP balsis atdevuši 8,2% iedzīvotāju ASV, 6,6% - Nīdrlandē un Dānijā, bet 5,1% - Vācijā, savukārt par LPV nobalsojuši 6,3% Latvijas pilsoņu Norvēģijā, 6,1% - Lielbritānijā, 5,9% - Zviedrijā un 5,1% - Vācijā.

Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, bet "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.