Pētījums: Latvijas iedzīvotāji rīkojas izšķērdīgi ar pārtiku

Latvijas iedzīvotāji atkritumos lielākoties izmet gatavos ēdienus un mājās pagatavotu maltīšu atlikumus, tostarp zupas un sautējumus (6%), salātus un citos veidos pagatavotus dārzeņus (5%), biezputras, rīsus, kartupeļus un pastas (4%) un citus ēdienus, liecina "Rimi Baltic" veiktais pētījums.

Kā galvenais iemesls, kāpēc atkritumos nonāk veikalā pirktie produkti (60%) un mājās gatavots ēdiens (51%), tiek minēts tas, ka produkti ir sabojājušies. Starp citiem biežāk minētajiem iemesliem ir arī pārāk ilga produktu uzglabāšana, beidzies derīguma termiņš un ēdiena pārpalikumi, kas "aizķērušies" uz šķīvja pēc maltītes.

Saskaņā ar pētījuma datiem kopumā 90% Latvijas mājsaimniecību atzīst, ka pārtikas atkritumu apjoma mazināšana tām ir svarīga, un 64% tā ir pat ļoti svarīga. Uz pārtikas atkritumu rēķina mājsaimniecības, kurās ir vismaz trīs un vairāk cilvēku, šobrīd ik mēnesi zaudē 37,40 eiro, savukārt mājsaimniecības ar bērniem - līdz pat 41,70 eiro (salīdzinājumam - 1-2 cilvēku mājsaimniecībām ikmēneša zaudējums ir vidēji 19,60 eiro).

Tikmēr Igaunijā viena mājsaimniecība pārtikas atkritumu dēļ zaudē vidēji ap 27,50 eiro jeb 330 eiro gadā, bet Lietuvā - 31,90 eiro jeb 383 eiro gadā.

"Rimi Baltic" dati liecina, ka Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji retāk izmet ēdienu tāpēc, ka tas sabojājies (Lietuvā - 53% veikalā pirktā un 50% mājās pagatavotā ēdiena, Igaunijā attiecīgi 45% un 40%).

Vērtējot zaudējumus atsevišķās produktu kategorijās, "Rimi Baltic" apkopotā informācija liecina, ka vislielākās summas visās trīs Baltijas valstīs tiek zaudētas, izmetot atkritumos dārzeņus, augļus un ogas.