"Latvenergo": Elektroenerģijas cena augustā augusi gandrīz visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos

Elektroenerģijas cena augustā pieaugusi gandrīz visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirdzniecības analītiķe Karīna Viskuba.

Viņa norāda, ka elektroenerģijas cena augustā pieauga visos "Nord Pool" biržas tirdzniecības apgabalos, izņemot Zviedrijas pirmo tirdzniecības zonu. "Nord Pool" sistēmas cena augustā piedzīvoja strauju lēcienu, pieaugot 2,4 reizes un sasniedzot vēsturiski augstāko mēneša vidējo cenu - 222,86 eiro par megavatstundu (MWh).

Lietuvā augustā vidējā elektroenerģijas cena bija 480,39 eiro par MWh, kas, salīdzinot ar jūliju, ir kāpums par 57%, Latvijā elektroenerģijas cena pieauga par 53% un sasniedza 467,75 eiro par MWh, savukārt Igaunijā elektroenerģijas cena augustā kāpa par 55% - līdz vidēji 361,35 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenu atšķirību starp Igauniju, Latviju un Lietuvu turpināja noteikt pieejamās elektroenerģijas pārvades sistēmas šķērsgriezumu jaudas samazinājums starp Igauniju un Latviju remontdarbu dēļ, skaidro "Latvenergo" pārstāve.

Jūlijā Baltijā ikstundu cena bija robežās no 0,44 eiro par MWh līdz 4000 eiro par MWh.

Kompānijā min, ka augustā elektroenerģijas cenas kāpumu noteica vairāki faktori. Augustā vēja elektrostaciju izstrādes "Nord Pool" reģionā samazinājās par 16%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta cena kāpa par 37%, bet Eiropas oglekļa emisiju kvotu cena pieauga par 7%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Karstuma vilnis veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu "Nord Pool" reģionā par 4%, savukārt ģenerācija augustā samazinājās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Turklāt sausums augustā pasliktināja Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni līdz 8% zem normas robežas.

Ziemeļvalstīs turpinājās arī atomelektrostaciju ikgadējās apkopes darbu sezona, un augustā pieejamo jaudu apmērs nedaudz pieauga - līdz vidēji 84% no kopējās uzstādītās jaudas. Baltijā ietekmi uz elektroenerģijas cenām atstāja arī par 2% zemākas enerģijas plūsmas no Zviedrijas ceturtā tirdzniecības apgabala, lai gan plūsmas no Somijas pieauga par 12%.

Elektroenerģijas nākotnes kontrakti augustā turpināja strauji pieaugt. To veicināja cenu kāpums dabasgāzes, oglekļa emisiju kvotu, kā arī Vācijas elektroenerģijas tirgos. Ne mazāk svarīgu ietekmi atstāja arī Ziemeļvalstu hidrobilances līmenis, kas augustā svārstījās no 9,9 teravatstundām (TWh) mēneša sākumā līdz 11 TWh mēneša beigās zem normas robežas.

Sistēmas nākamā mēneša kontrakta ("Nordic Futures") vidējā cena augustā bija 223,5 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 37% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, tostarp lielākā cena bija rekordaugstie 320 eiro par MWh. Līdzīga pieauguma tendence bija šā gada ceturtā ceturkšņa kontraktam - par 35%, sasniedzot vidēji 293,54 eiro par MWh, mēneša otrajā pusē kāpjot līdz pat 420 eiro par MWh. 2023.gada sistēmas kontrakta cena bija 183,67 eiro par MWh, kas ir kāpums par 54% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, augustā sasniedzot jaunu augstāko robežu - 279 eiro par MWh.

Augustā Latvijas nākamā mēneša kontrakta vidējā cena bija 368,94 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 27%, vienlaikus augstākajai cenai veidojot 460 eiro par MWh. Latvijas 2022.gada ceturtā ceturkšņa kontrakts pieauga par 22% - līdz vidēji 399,44 eiro par MWh, augustā sasniedzot arī 525 eiro par MWh. Vēl straujāks pieaugums - par 35% - pagājušajā mēnesī bija Latvijas nākamā gada kontraktam, kura vidējā cena bija 316,96 eiro par MWh, mēneša otrajā pusē sasniedzot 424 eiro par MWh.

Šogad augustā kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijā pieauga par 1% salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu un bija 2168 gigavatstundas (GWh).

Tostarp Latvijā elektroenerģijas patēriņš augustā samazinājās par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu un veidoja 543 GWh. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas patēriņš pieauga par 5%, salīdzinot ar 2021.gada augustu, sasniedzot 1009 GWh, bet Igaunijā patēriņš samazinājās par 1%, salīdzinot ar 2021.gada augustu, un bija 616 GWh.

Augustā Baltijā kopējā elektroenerģijas ražošana pieauga par 4%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un bija 1175 GWh. Pagājušajā mēnesī Latvijas izstrādātās elektroenerģijas apmērs kāpa par 27%, salīdzinot ar jūliju, un bija 233 GWh. Lietuvā elektroenerģijas izstrāde bija 388 GWh, kas ir pieaugums par 8%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tikmēr Igaunijā augustā tika saražotas 554 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6% mazāk nekā jūlijā.

Baltijas valstu kopējā elektroenerģijas izstrādes attiecība pret patēriņu augustā samazinājās līdz 54%. Latvijā šis īpatsvars pieauga, sasniedzot 43%, tikmēr Igaunijā ģenerācijas un patēriņa attiecība saruka līdz 90%, bet Lietuvā tā nedaudz pieauga un bija 38%.

Augustā Daugavas pietece bija par 12% zemāka nekā daudzgadu vidējais līmenis, kā arī samazinājās par 34%, salīdzinot ar jūliju, līdz 182 kubikmetriem. Augustā "Latvenergo" hidroelektrostacijās tika saražotas 78 GWh elektroenerģijas, kas ir par 44% mazāk nekā mēnesi iepriekš. Tikmēr "Latvenergo" termoelektrostacijās tika saražotas 110 GWh elektroenerģijas, ko noteica tirgus pieprasījums, kā arī TEC 2-1 un TEC 2-2 energobloka pieejamās jaudas ierobežojums augstas gaisa temperatūras dēļ