Ārvalstīs dzīvojošos jauniešus tuvākajos gados, iespējams, valsts aizsardzības dienestā nemaz neiesauks

Pārējas perioda beigas aizsardzības dienestam ir plānotas 2027.gada 31.decembrī.

Šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirmajā lasījumā atbalstīja VAD likumprojektu, un, kā norādīja Aizsardzība ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP), ārvalstīs dzīvojošajiem iesaukšanas vai neiesaukšanas principi būs tādi paši kā Latvijā dzīvojošajiem pilsoņiem.

No Bļodnieces prezentācijas izriet, ka pastāv arī izaicinājums, proti, lai gan formāli visiem pilsoņiem ir pienākums sniegt Fizisko personu reģistram informāciju par dzīvesvietu ārvalstīs, pastāv bažas par jauniešu reālo sasniedzamību, tādēļ būs nepieciešams diasporas organizāciju informatīvais atbalsts.

"Esam diskutējuši frakcijās ar deputātiem, bet, iespējams, piedāvāsim tomēr, ka pārejas periodā ārpus Latvijas dzīvojošos neiesaukt. Bet pēc tam jebkurā gadījumā individuāli nodrošināsim, ka uz viņiem dienests attieksies," norādīja Bļodniece.

Bļodniece mierināja, ka ārvalstīs dzīvojošajiem iesaucamajiem nebūs jāsatraucas par latviešu valodas prasmēm, proti, ja kāds, nepratīs latviski, tad Aizsardzība ministrija piedāvās iespēju iziet kursus vai atsvaidzināt valsts valodas zināšanas.

Aizsardzības ministrs ministrs Artis Pabriks (AP) jau 20.septembrī pēc VAD likumprojekta atbalstīšanas valdībā žurnālistiem norādīja, ka aizsardzības resors ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem piemēros individuālu pieeju iesaukšanai dienestā, tomēr vienlaikus atzīstot, ka neesot jēgas iesaukt dienestā saikni ar Latviju zaudējušu jaunieti.

Attiecībā uz jauniešiem, kuri nupat beiguši skolu un, iespējams, vēlētos studēt ārzemēs vai braukt uz ārzemēm citu iemeslu dēļ, aizsardzības resors piedāvāšot iestāties Zemessardzē vai arī šo dienestu uz kādu laiku atlikt.

Runājot par jauniešiem, kuri jau patlaban kādu laiku uzturas ārzemēs un kuriem drīzumā paliks 18 gadi, Pabriks norādīja, ka pirmajā VAD īstenošanas gadā plānots kopumā piesaistīt vien 1000 Latvijas pilsoņus neatkarīgi no mītnes vietas.

"Ja skatāmies uz šo skaitu gadā, tad acīmredzot tādu ārzemēs esošu jauniešu nebūs ļoti daudz un tieši tāpēc mēs izvērtēsim individuāli jautājumu par to, kurā valstī viņš atrodas, ko viņš tur dara vai nedara. Tāpat atcerēsimies, ka 18 gados ļoti reti kādam ir kredīti vai nopietni darbi. Līdz ar to šeit būs individuālāka pieeja," uzsvēra ministrs.

Ministrs atzina, ka nav jēga iesaukt VAD cilvēku, kurš ir zaudējis saikni ar Latviju, jo valstij ir svarīgi, lai cilvēks krīzes situācijā būtu Latvijā un viņš būtu pieejams. Vienlaikus aizsardzības resors nevēloties izslēgt šos jauniešus no VAD, solot maksimālu vienlīdzību pret visiem jauniešiem neatkarīgi no mītnes vietas.

Aizsardzības ministrijas piedāvātā reforma paredz, ka potenciālo rekrūšu atlasīšanā izmantos izlozi, nosakot kvotas proporcionāli iedzīvotāju skaitam attiecīgajā novadā. Plānots, ka apmācāmie, kuri dienēs Nacionālo bruņoto spēku vienībā, saņems kompensāciju 300 eiro mēnesī, bet pēc dienesta beigām - atvaļināšanās kompensāciju 1100 eiro apmērā.

Tāpat dienesta laikā būs iespēja apgūt autovadītāju apmācību. Tāpat būs iespēja kandidēt uz finanšu institūcijas "Altum" garantiju mājokļa iegādei līdzīgu kā profesionālajā dienestā.

VAD likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem - vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones - sievietes šajā pašā vecuma grupā.

Pirmajam iesaukumam 2023.gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023.gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023.gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi - janvārī un jūlijā.

Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam.

Likumprojekts paredz trīs VAD izpildes veidus - dienestu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024.gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu.

Pirmajā VAD īstenošanas gadā plānots piesaistīt 1000 pilsoņu. Piecu gadu laikā iesaucamo skaitu plānots pakāpeniski palielināt, un sākot ar 2028.gadu, katru gadu paredzēts iesaukt 7500 Latvijas pilsoņu, ja tam tiks atvēlēts vajadzīgais finansējums.