Valsts kontroliere: dzīvojam vienai dienai

"Kamēr valdībai nav darbības plāna vismaz četriem gadiem, tikmēr būs viens un tas pats – darbība vienai dienai," šādu atzinumu par 2011. gada budžetu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas dalībniekiem paudusi valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņa norāda, ka valdība it kā veic reformas un plāno attīstību, taču patiesībā māna sabiedrību.

Valsts kontrole (VK) vēl izvērtē pērnās valdības darbus un nedarbus, tomēr jau tagad skaidrs, ka jaunais sasaukums kāpj uz vecajiem grābekļiem. Piemēram, pērnā gada decembrī valdība steidza pārdalīt vairākus desmitus miljonu latu, kas radušies dažādu neparedzētu ietaupījumu rezultātā. Turpretī jau janvārī galvassāpes radīja jautājums – kā samazināt valsts budžetu par 50 miljoniem. Pēc VK domām, situācija ir nejēdzīga. "Valdībai ir svarīgi, lai bilance sakristu un lēmums tiktu pieņemts konkrētā dienā, un viss," tieša ir I. Sudraba.

Problēmas bijušas arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izmantošanā. Pēc VK novērojumiem, ilgstoši bijusi dīkstāve, taču decembrī pēkšņi pat mainīti avansa nosacījumi, lai paspētu iztērēt visu naudu. Valsts kontrolierei nav izprotams, kā iespējams, ka šā gada budžetā ES struktūrfondu apguvei ir 380 miljoni latu nesadalītu līdzekļu. Nav arī anotācijas, lai saprastu, kas ar šo naudu notiks. Turklāt valdība, lemjot par budžetu, piešķīrusi plašas pilnvaras naudas izlietojuma mainīšanai. Pēc būtības, iespējams īstenot pavisam citu politiku nekā to, par kuru balsoja deputāti, secina I. Sudraba. "Nesaprotu, kā, neredzot saturu, bet tikai ciparus, var nobalsot par valsts budžetu? Tie nedrīkst būt tikai skaitļi, tam jābūt arī vērtējumam, cik izmaksās viens vai otrs rezultāts," uzskata VK vadītāja.

Pozitīva tendence vērojama sadarbībā ar Ģenerālprokuratūru. Tās vadītājs Ēriks Kalnmeiers ir piekritis sadarbībai ar VK, lai apmācītu izmeklētājus ekonomikas noziegumu atklāšanā. Nereti rodas situācijas, kad ir grūti pierādīt līdzekļu šķērdēšanu, jo dokumenti juridiski ir noformēti pareizi. "Nedomāju, ka, būvējot jauno bibliotēku, četriem darbiniekiem bija jādodas uz Kanādu, lai palidinātos vēja tunelī un saprastu, kā vējš iedarbosies uz celtni. Vai tiešām grāmatvedei vajadzēja lidot uz Dubaiju, lai apgūtu īpašu bibliotēkas grāmatvedības sistēmu?" virkni absurdu piemēru min I. Sudraba. Viņa nolēmusi turpināt sadarbību ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisiju, lai līdz balsojumam nonāktu virkne likuma izmaiņu, kas politiķiem liktu būt atbildīgiem par savu darbu.

Latvijā

Pirms divām nedēļām, 7. septembrī, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas bezpilota lidaparāts ar 50 kilogramu sprāgstvielu lādiņu. Par šo incidentu Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) paziņoja tikai svētdienas pievakarē. Pirmdienā tika sarīkota preses konference, kurā atbildīgās amat/militārpersonas centās paskaidrot, kas noticis un kāpēc šis drons nav ticis notriekts. Sabiedrības vērtējums par šo skaidrojumu – nepārliecinoši.

Svarīgākais