Jaunizveidotā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saņem arvien jaunus un jaunus pieteikumus no pašvaldībām par ārkārtīgi lielajiem izdevumiem, cīnoties ar sniegu un ledu.
Iegāzušies jumti, pirkti un darbināti elektrības ģeneratori, cilvēki strādājuši daudzas virsstundas un sniegs tīrīts tādos apjomos kā vēl nekad. Līdz vakardienai saņemtajās anketās kopējā summa jau bija izaugusi līdz 3 miljoniem latu, un, kā vēstīja ministra padomniece Maija Pētersone, "cipari nāk klāt nepārtraukti". Kopumā saņemtas atbildes no 80 pašvaldībām, un daudzās figurē arī viena pozīcija, kas ministrijai nav pa prātam, proti, sniega tīrīšana. Ministrs Raimonds Vējonis jau paziņojis, ka šos darbus valdība nekompensēs. Tātad runa būs tikai par ielūzušiem jumtiem, bojātām elektrolīnijām un degvielas iegādi ģeneratoriem. Turklāt R. Vējonis uzskata, ka pašvaldībām vajadzētu pašām segt šos zaudējumus līdz 30% apjomā, un pamāca tās apdrošināt savus īpašumus.
Tomēr tieši ceļu tīrīšana un kopšana pašvaldībām dara lielākās raizes. Decembris naudu apēdis neparedzētā tempā. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš stāsta, ka pilsētās un novados iztērēta jau puse līdz pat divas trešdaļas no ziemas darbiem iezīmētajiem līdzekļiem.
Piemēram, Ventspils novadam dotācijā ceļu kopšanai no valsts mēnesī tiek atvēlēti 17 tūkstoši, bet reāli iztērēti 44 tūkstoši.
Pašvaldībām aktuāls ir jautājums, ko šādā situācijā darīt tālāk. Ziema nav pat pusē, un nav nekāda pamata domāt, ka daba šīs ziemas sniegu un salu pataupīs nākamajam Latvijas budžeta gadam. Viena nekam nederīga versija pašvaldībām – pārstāt tīrīt ceļus, ko faktiski jau šobrīd dara valsts. Zemākās šķiras ceļi būtu nelietojami, ja tos pašvaldības netīrītu. Bet pieaugušajiem kaut kā jātiek uz darbu, uz veikalu, bērniem uz skolu. Otra – tikpat nepieņemama versija ir iztērēt naudu, kas atvēlēta ceļu uzturēšanai visa gada garumā, taču tad vairs nebūs iespējams garantēt satiksmes drošību. Bedres paliks nelāpītas. A. Salmiņš iesaka: "Lai Vējonis un Satiksmes ministrija pastāsta, kā par 519 latiem gadā iespējams uzturēt kilometru ceļa! Gribu to dzirdēt."
Visticamāk, šis jautājums tiks uzdots arī valdības izveidotās Krīzes padomes sēdē, kurā analizēs valsts dzīvotspēju šā gada ārkārtas situācijā un spriedīs par rīcību jaunu krīžu gadījumos.
Tomēr maza ir ticība tam, ka sanāksmē pašvaldības sagaidīs no valdības iepriecinošas ziņas un būtisku finansiālu palīdzību cīņai ar stihiju.
"Konsolidējot budžetu un klausoties Ņujorkas džekos, mēs neesam gatavi šādām situācijām. Nevienā nozarē. Budžets tiek pakārtots sekām," kritisks ir padomnieks.
Netiešs apliecinājums viņa teiktajam ir arī valdības nespēja operatīvi reaģēt uz dramatisko sniega daudzumu. Jāatgādina, ārkārtas situācija valstī tika pasludināta tikai tad, kad pār premjera un ministru galvām gāzās kritikas lavīna par nekā nedarīšanu.