Aptauja: kādi ir lielākie ieguvumi no attālināta darba?

Attālinātais darbs ir daudz vairāk nekā iespēja strādāt no mājām, koprades telpas vai kafejnīcas - tā ir arī piekļuve izcilam darbaspēkam un ilgtspējīgs risinājums lielākajām vides problēmām, liecina pasaulē vadošās attālinātas darbinieku nolīgšanas platformas Deel pieredze.

Lai gan daudzi uzskatīja, ka pēc Covid-19 pandēmijas beigām atgriešanās birojā ir neizbēgama, starptautiskas aptaujas liecina, ka attālinātais darbs ir uz palikšanu: 98% attālinātā darba darītāju apgalvo, ka izvēlētos strādāt attālināti visu atlikušo mūžu, pat ja tas būtu tikai nepilna laika darbs.

Attālinātais darbs - tā ir iespēja darba pienākumus veikt no jebkuras vietas ārpus biroja pilnībā (100% attālināti visu laiku), īslaicīgi (100% attālināti, bet uz noteiktu laiku) vai daļēji (kādu laiku attālināti, kādu - uz vietas birojā).

Pilnībā, daļēji vai īslaicīgi - kā organizēt attālināto darbu, tas ir katra uzņēmuma pārziņā, tomēr pilnībā attālināts darbs kļūst arvien populārāks. Kā galvenie ieguvumi tiek minēti labāks darba un privātās dzīves līdzsvars, ērtāka laika plānošana, lielāka kontrole pār savu ikdienas dzīvi un mazāki izdevumi par degvielu, sabiedrisko transportu, pusdienām, darba apģērbu. Darbiniekiem, kas strādā attālināti, nav jāplāno laiks ceļam uz darbu un no darba uz mājām, viņi var veltīt vairāk laika atpūtai un būšanai kopā ar ģimeni un draugiem, tādējādi mazinās stress, pozitīvi ietekmējot garīgo veselību un labklājību.

Global Workplace Analytics pētījums rāda, ka 75% cilvēku labprāt strādā attālināti, jo ir mazāk traucējošo faktoru, piemēram, tērzēšanas birojā vai atvērtā biroja vides trokšņu.

"Koronavīrusa pandēmija ir uz visiem laikiem mainījusi veidu, kā cilvēki strādā: darbs no sev ērtas vietas - personalizētā birojā dzīvoklī, lauku mājā, uz salas tūkstošiem kilometru attālumā no darba devēja vai citur, kur ir viss nepieciešamais darba veikšanai kā dators, elektrība, internets, - ir ikdiena. Attālinātais darbs dod nodarbinātajiem daudz lielākas iespējas noteikt, kur un kā viņi vēlas strādāt. Darba dēļ vairs nav jāmaina dzīvesvieta, jo attālinātais darbs ļauj meklēt karjeras iespējas jebkur citur pasaulē. Arī ģimenes dzīve vairs nav jāpakļauj lielām pārmaiņām tikai tāpēc, ka viens vai abi vecāki ir saņēmuši lielisku darba piedāvājumu. Paredzams, ka energoresursu cenu kāpums attālinātā darba popularitāti tikai palielinās, ļaujot strādājošajiem elastīgāk pielāgoties pārmaiņām un pārziemot," saka Līna Lāsa, Deel paplašināšanās vadītāja Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Arī uzņēmumi izbauda attālinātā darba sniegtās priekšrocības: 83% darba devēju apgalvo, ka pāreja uz attālināto darbu viņiem ir bijusi veiksmīga. Pirmkārt, tas ir ļāvis izvēlēties atbilstošus darbiniekus, jo attālinātais darbs nozīmē, ka var pieņemt darbā pašus labākos darbiniekus no citiem reģioniem un pat citām valstīm bez attāluma ierobežojuma vai nepieciešamības darbiniekam pārcelties uz dzīvi citur. Tā ir arī iespēja par 25% samazināt darbinieku mainību, jo darbinieki ir apmierinātāki ar darba kārtību. Visās nozarēs attālinātais darbs var būtiski ietaupīt arī biroju uzturēšanas izdevumus, kā arī palīdzēt mazināt uzņēmuma ekoloģisko nospiedumu, tērējot mazāk resursu.

"Lai gan attālinātajā darbā var rasties arī savi izaicinājumi - vientulības un izolētības sajūta, ierobežota iespēja organiski veidot attiecības ar kolēģiem, dažkārt arī tehniskas problēmas, kam nav pieejams 24/7 IT atbalsts, - ieguvumu tomēr visām iesaistītajām pusēm ir ievērojami vairāk. Turklāt izaicinājumus var risināt," uzsver Līna Lāsa.

Attālinātais darbs joprojām ir salīdzinoši jauns jēdziens, tāpēc daudzviet joprojām tiek uztverts ar zināmu piesardzību. Piemēram, joprojām ir izplatīts uzskats, ka attālinātais darbs mazina produktivitāti. Taču ir pierādīts, ka darbs no mājām pat tikai vienu dienu nedēļā palielina produktivitāti par 4,8%.

Lai vēl vairāk veicinātu efektivitāti un izvairītos no izaicinājumiem, strādājot attālināti, apkopojām vērtīgus ieteikumus darba devējiem un nodarbinātajiem:

1. Lai cīnītos ar darbinieku izdegšanu, uzņēmumam ieteicams izstrādāt attālinātā darba vadlīnijas, kas nosaka darba laiku un veicina darba un brīvā laika līdzsvaru.
2. Labākais veids, kā cīnīties pret vientulības un izolētības sajūtu, ir savstarpējās komunikācijas veicināšana, izmantojot dažādas virtuālās kopstrādes telpas, kur sanākt kopā, lai apspriestu ar darbu nesaistītus jautājumus, apmainītos ar jokiem un kopīgotu interesantas saites un materiālus.
3. Lai stiprinātu komandas saliedētību, talkā nāk tādi tehnoloģiju rīki kā Slack, Zoom, Microsoft Teams u. c. Uzņēmumiem skaidri jādefinē katra rīka mērķis un jāizstrādā komunikācijas vadlīnijas, kas nosaka tiešsaistes komunikācijas etiķetes standartu. Tāpat ieteicams veicināt gan sinhronās, gan asinhronās saziņas metodes, jo īpaši komandām, kas strādā dažādās laika zonās.
4. Ja iespējams, darba devējam jānodrošina darbiniekiem piekļuve IT atbalstam 24/7 režīmā, nepieciešamais tehnisko aprīkojums (klēpjdatori, darba tālruņi, austiņas utt.) un kompensācija, kas segtu papildu izmaksas par ātrgaitas internetu vai vīrusu aizsardzības programmatūru.
5. Lai pārvarētu dažādus traucējošus faktorus, strādājot mājās, darbiniekiem ieteicams novilkt robežas, informējot mājiniekus par savu darba laiku un kārtību, atrast klusu vietu darbam, piemēram, brīvu istabu, kafejnīcu vai kopstrādes telpu, kā arī ieplānot pārtraukumus, lai rastu laiku atbildēt uz privātām ziņām vai parūpēties par ģimeni.
6. Pārvarēt fizisku nogurumu, kas var pārvērstiesz hroniskās veselības problēmās, darbiniekiem palīdzēs stāvgalds, ergonomisks krēsls un rakstāmgalds un regulāra izkustēšanās, piemēram, vingrojumi vai pastaiga svaigā gaisā.