Mediķu brīdinājuma streiks ietekmēs RAKUS operāciju norisi

Mediķu brīdinājuma streika dēļ Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā  (RAKUS) varētu nākties pārcelt atsevišķu operāciju norisi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Līdz šim RAKUS saņēma informāciju no 33 darbiniekiem, kas pieteikušies piedalīties streikā. Lai arī šāds darbinieku skaits uz visu RAKUS kolektīvu nav ļoti liels, Paeglītis uzsvēra, ka ikviena darbinieka iztrūkums rada papildu problēmas.

Viņš pastāstīja, ka liela daļa no Onkoloģijas centra operāciju bloka māsām un sanitāriem pieteica dalību streikā, kas var radīt problēmas veikt operācijas. Iespējams, varētu nākties pārcelt kādas operācijas, prognozēja slimnīcas pārstāvis.

Paeglītim grūti teikt, kāpēc neizdevās sarunas starp ministriju un nozares arodorganizāciju par jaunas atalgojuma sistēmas ieviešanu. RAKUS bija aktīvi iesaistīta jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanā, slimnīca to atbalsta, piekrītot, ka tajā vēl ir trūkumi, ko varētu uzlabot, pauda Paeglītis.

Jau ziņots, ka valdība 20.septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu", kas nosaka virzību uz iepriekš izstrādāto mediķu jauno atalgojuma modeli. Lai turpinātu sarunas par mediķu darba samaksas jautājumiem, 22.septembrī Veselības ministrija (VM) aicināja uz tikšanos nozares organizācijas, tomēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) uz tikšanos neieradās.

Pirms mediķu atalgojuma modeļa skatīšanas valdībā LVSADA vienojās par atkārtota brīdinājuma streika rīkošanu 27. un 28.septembrī.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte, organizācija esot meklējusi kompromisu un kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar VM vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. Patlaban esot palikusi tikai viena prasība - LVSADA uzstāj, ka saskaņā ar Ministru kabineta iepriekš lemto ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - vismaz 745 eiro.

Atbilstoši minētajai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022.gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro pirms nodokļu samaksas ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 1229 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem un 820 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Savukārt VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.

No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga - no 1117 eiro līdz 1183 eiro.

Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.