Kopējie nodokļu parādi Latvijā turpina pieaugt

© f64.lv, Vladislavs Proškins

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,093 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada septembra sākumā bija 574,187 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,233 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,666 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.septembrī veidoja 56,5% no kopējās parādu summas jeb 617,585 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,062 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad septembra sākumā bija atzīti parādi 615,523 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 257,575 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 357,948 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 357,918 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 29 600 eiro apmērā.

Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.septembrī bija piešķirti parādiem kopumā 169,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, septembra sākumā bija 305,812 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.

Mēnesi iepriekš - 2022.gada augusta sākumā - Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 1,092 miljardu eiro apmērā, bet 2022.gada 1.janvārī - 1,044 miljardu eiro apmērā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais