Lai arī pērnā gada vasarā ar plašu skanējumu dibinātā Latvijas prokuroru biedrība līdz šim būtisku pienesumu prokuratūras darba uzlabošanā nav devusi, taču nav peļami, ka tā darbojas Ģenerālprokuratūras telpās un izmanto valsts budžeta resursus, uzskata ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Tajā pašā laikā nav grūti iedomāties, kādas sankcijas KNAB un prokuratūra piemērotu, ja valsts un pašvaldības iestādes telpas un resursus savām vajadzībām izmantotu kāda cita sabiedriska organizācija.
Patiesie iemesli
Bijušā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša nepārvēlēšana uz trešo termiņu izraisīja neapmierinātību daļā prokuroru, un prokurora Jāņa Ilstera vadībā tika nodibināta Latvijas prokuroru biedrība. Lai arī oficiāli par tās galvenajiem mērķiem tika pasludināta, piemēram, prokuroru kvalifikācijas celšana, bija skaidrs, ka tā tika dibināta, lai organizēti varētu pretoties, ja Saeimā tiktu apstiprināts šiem prokuroriem nevēlams ģenerālprokurors. Jāpiezīmē, ka biedrības dibināšanas iniciators J. Ilsteris ir viens no vairāku krimināllietu virzītājiem pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Tāpat biedrības dibināšanu protokolēja un biedrībā aktīvi iesaistījās otrs krimināllietu virzītājs pret A. Lembergu – prokurors Aivis Zalužinskis. Pavisam biedrību dibināja 81 prokurors, jeb viena sestā daļa no prokuratūrā strādājošo prokuroru skaita. Kopumā prokuratūrā tobrīd strādāja aptuveni
450 prokuroru.
Jāatgādina, ka tajā pašā laikā tika dibināta arī KNAB darbinieku arodbiedrība. Arī tās formālais mērķis bija pārstāvēt KNAB darbinieku intereses, bet faktiski tā bija organizācija, kas cīnās par KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atstādināšanu no amata. Taču KNAB arodbiedrība tās dibināšanai, spriežot pēc dokumentiem, valsts iestādes resursus nav izmantojusi, toties prokurori savu biedrību dibinājuši Ģenerālprokuratūras telpās, pie kam darba laikā.
Uz valsts kakla
Biedrības dibināšanas dokumentos redzams, ka tā dibināta pērnā gada 1. jūlijā Kalpaka bulvārī 6, tātad Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras telpās. Dibināšanas sapulce notikusi darba laikā no 16.00 līdz 17.00. Tajā izskatīti un apstiprināti Uzņēmumu reģistram (UR) iesniegšanai nepieciešamie dokumenti.
Jāatzīst, ka pirmais mēģinājums dibināt biedrību notika jau pērnā gada maija beigās, taču rupju juridisko kļūdu dēļ dokumentos UR atteica reģistrāciju un lūdza pieļautās kļūdas labot.
No Ģenerālprokuratūras Neatkarīgā saņēma atbildi, ka biedrības dibinātāji ir vērsušies pie iestādes vadības ar lūgumu atļaut izmantot Ģenerālprokuratūras telpas biedrības vajadzībām un šāda atļauja arī esot dota. Uz jautājumu, vai Ģenerālprokuratūras vadība bija informēta, ka prokurori savā darba laikā nodarbosies ar biedrības dibināšanu, Neatkarīgā saņēma atbildi: "Uz šo brīdi iestādes vadībai nav informācijas, ka sabiedriskās organizācijas darbības nodrošināšanas dēļ kāds no organizācijas biedriem nebūtu izpildījis savus darba pienākumus vai uzdevumus."
Ģenerālprokurors
Ē. Kalnmeiers, vaicāts, vai viņš arī atbalsta sabiedriskās organizācijas darbošanos Ģenerālprokuratūras telpās un to, ka biedrības darbības uzturēšanai tiek izmantoti prokuratūrai iedalītie valsts budžeta resursi – elektrība, kancelejas lietas, telefoni utt., atbildēja: "Tā kā biedrības statūtos paredzēts, ka tā realizē arī darbinieku (prokuroru) interešu pārstāvību, tad atbilstoši Darba likumam tā var pretendēt uz iestādes telpu izmantošanu savas darbības nodrošināšanai. Darbinieku organizācija nav radījusi un nerada papildu budžeta izdevumus."
Neatkarīgā pārliecinājās, ka Darba likuma 11. panta 5. punktā iestādes darbinieku pārstāvjiem patiešām ir tiesības rīkot sapulces darba vietā, taču tur nekur nav minēts, ka sapulcēm jānotiek darba laikā un ka darbinieki savu interešu pārstāvībai var tērēt iestādes resursus.
Nav pienesuma
Uz jautājumu par biedrības pienesumu prokuroru darbībai, Neatkarīgā saņēma sekojošu atbildi: "Prokuroru biedrība darbojas salīdzinoši īsu laiku, būtiska pienesuma tieši prokuratūras darba uzlabošanā uz šo brīdi nav, tomēr tās mērķi saskan ar prokuratūras mērķiem – prokuroru kvalifikācijas celšana, amata prestiža paaugstināšana, profesionālo interešu aizsardzība u.c."
Savukārt Ē. Kalnmeiers, vaicāts, vai ģenerālprokurors atbalstītu arī citu sabiedrisko organizāciju reģistrēšanu Kalpaka bulvārī 6, atbildēja: "Prokuroru biedrība ir profesionāla darbinieku apvienība, un nav pamata runāt par citu ar prokurora profesiju nesaistītu sabiedrisku organizāciju darbību prokuratūras telpās."
Var arī citi
Skaidrojot UR, kādas iespējas ir arī citiem interesentiem savas biedrības reģistrēt, piemēram, Rīgā, Kalpaka bulvārī 6, vai valdības ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36, no UR preses pārstāvjiem Neatkarīgā saņēma sekojošu atbildi: "Biedrības dibinātāji var brīvi izvēlēties biedrības atrašanās vietu un noteikt juridisko adresi. Tomēr šo izvēles brīvību nedrīkst izmantot ļaunprātīgi, norādot fiktīvu adresi, ar kuru biedrībai nav nekāda sakara, kurā tā neveic nekāda veida aktivitātes un kur tā nav sasniedzama. Turklāt biedrības adresei ir jābūt noteiktai precīzi – atbilstoši patiesajiem administratīvo teritoriju nosaukumiem līdz pat telpu grupas numuram, ja tāds ir, kā arī biedrības izvēlētajai atrašanās vietai ir jāatrodas Latvijas teritorijā.