Premjera amata kandidāti iestājas par darbaspēka nodokļu samazināšanu. Vai pēc vēlēšanām tas tiks īstenots?

 
©Mārtiņš Zilgalvis/f64

Latvijā vismaz nedaudz jāsamazina darbaspēka nodokļi un jānosaka atviegloti nodokļu regulējumi mazā biznesa pārstāvjiem, piemēram, frizieriem un auklēm, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajās premjera amata kandidātu debatēs norādīja trīs atnākušie partiju pārstāvji.

"Apvienotā saraksta" (AS) premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns pauda apņemšanos vienkāršot mazās uzņēmējdarbības nosacījumus, kā arī rosināt vismaz uz krīzes laiku noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pamatpārtikai.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Ministru prezidenta amata pretendents Artis Pabriks uzsvēra, ka pēc vairāku gadu krīzes jārada stabilitātes sajūta cilvēkiem, arī uzņēmējiem. Tāpat jāturpina reformas, nedaudz mazinot darba spēka nodokļus - šai pozīcijai atbalstu pauda arī abi pārējie Ministru prezidenta amata kandidāti. Īstermiņā ir jānotur energocenu griesti, atzīmēja AP politiķis.

Nodokļu jautājumos partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) valdības vadītāja amata kandidāts Ainārs Šlesers kritizēja līdzšinējo valsts pieeju, kuras apstākļos "mazais bizness ir iznīcināts". Tāpēc tā pārstāvjiem, piemēram, frizieriem un auklītēm, LPV politiķis apņēmies noteikt patentmaksu 10% apmērā no ienākumiem.

LPV politiķis norādīja, ka pie varas esošajiem ir jābūt ciešai sadarbībai ar LTRK un LDDK, jo uzņēmēji ir tie, kuri rada nodokļu ieņēmumus. Katru nedēļu, piemēram, trešdienās jārīko vēl viena valdības sēde, kur kopā tiktu lemts par tālāko rīcību valstī, pauda Šlesers.

AS kandidāts Pīlēns, atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, uzsvēra, ka vēl 2007.gadā bijām priekšā Polijai attiecībā uz iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu uz vienu iedzīvotāju. Pēc tam mūsu situācija vairs nav bijusi tik laba un pēdējos divos gados īpaši redzama tendence situācijai pasliktināties salīdzinājumā ar mūsu sabiedrotajām tuvējām valstīm, atzīmēja AS kandidāts.

Laikā, kad Krievija karo pret Ukrainu, kā arī veic karavīru mobilizāciju, Ministru prezidentam ir "jāiet priekšā", vadot risinājumu atrašanu, uzsvēra Pīlēns. AS politiķis norādīja, ka jūt, ka tuvojamies lielai krīzei, kad jo īpaši svarīgs ir valdības vadītāja darbs.

AP premjera kandidāts Pabriks pauda, ka viņam kā Latvijas patriotam sāp, ka vienmēr jāatskaitās, kāpēc Igaunijā un Lietuvā ir lietas, kas ir labākas. Pabriks uzsvēra, ka tās ir lietas, ko varam mainīt, - viņa kā ministra atbildībā esošajā aizsardzības jomā "esam jau parādījuši", kā to izdarīt.

AP politiķis norādīja, ka valdības vadīšanas jautājumā svarīgi ir Ministru prezidentam rīkoties kā līderim, nevis nolikt ministrus priekšā "sišanai" no publikas puses. Pabriks kā sliktu jeb visasāko piemēru minēja Baltkrievijas režīma centienu Latvijā iespiest cilvēkus krīzi, kuras risināšanas atbildīgajā institūcijā nebija pārstāvēts premjers.

AS kandidāts Pīlēns uzsvēra, ka ir jānodrošina gan militārā drošība, gan arī cilvēku drošība samaksāt par mājokli, rēķiniem, ka viņi netiks izlikti ārā no mājokļa un būs paēduši.