No katras Latvijā ievestās CD, DVD matricas, audiomagnetofona, videomagnetofona, televizora ar ieraksta funkciju tiek iekasēta datu nesēju atlīdzība (pēc būtības – nodeva), kuru administrē AKKA/LAA un kura ir paredzēta kā kompensācija autoriem, kuru darbus varētu kopēt uz šīm ierīcēm.
Šī nodeva ir jāmaksā arī par tiem datu nesējiem, kuros tiek glabāta personiska informācija, piemēram, ģimenes fotogrāfijas. Diemžēl tuvākā laikā nav plānots mainīt kārtību, lai nesēja atlīdzību maksātu tikai tie, kuri patiešām kopē autoru darbus. Turklāt AKKA/LAA rosina šo nodevu piemērot arī visu veidu zibatmiņām, datoriem, mobilajiem telefoniem ar MP3, videokamerām un citām ierīcēm, kurās teorētiski varētu ierakstīt ar autortiesībām aizsargātus darbus.
Kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis Neatkarīgajai apstiprināja, ka šobrīd Kultūras ministrija gatavo koncepcijas projektu par datu nesēja atlīdzību. Pašreizējā kārtība, kura nosaka, kā aprēķināma, iekasējama un izmaksājama šī atlīdzība, ir spēkā kopš 2005. gada. Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) uzskata, ka piecu gadu laikā tehnoloģijas ir attīstījušās un tāpēc nesēja atlīdzība būtu jāiekasē arī par mobilajiem telefoniem ar MP3, plaukstdatoriem, visu veidu zibatmiņām un citiem datu nesējiem un ierīcēm. AKKA/LAA piedāvātais priekšlikums paredz tiem piemērot 1,5 līdz trīs latu lielu nodevu.
Datu nesēju importētāju asociācija savukārt KM iesniegusi priekšlikumu, kas paredz samazināt esošo nodevu datu nesējiem līdz vienam santīmam, lai līdzsvarotu šo nodevu ar Lietuvu un Igauniju, kurā tā tiek aprēķināta kā 8% un 9% no importa cenas. Latvijā, pārvēršot esošo nesēja atlīdzības likmi procentos, tā ir 110–150% no iepirkuma cenas. Datu nesēju asociācija uzskata, ka Latvijā tā ir nesamērīgi augsta un nostāda vietējos uzņēmējus daudz neizdevīgākā situācijā nekā kaimiņvalstīs. Darba grupā pagaidām vienošanās nav panākta, un KM gatavo koncepciju, kurā, visticamāk, būs iekļauti abi varianti.
Arī par ģimenes foto
Līdz ar datu nesēja atlīdzības ieviešanu Latvijā kopš 2004. gada tiek lauzti šķēpi, vai ir taisnīgi iekasēt datu nesēju nodevu (nesēja atlīdzību) no visiem, neatkarīgi no tā, kādiem mērķiem datu nesējs tiek izmantots. Ļoti daudzi cilvēki tos izmanto, lai glabātu savas personiskās fotogrāfijas, ģimenes video, medicīnas datus un citas personiska rakstura lietas, kuras noteikti neatbilst Autortiesību likumam, pamatojoties uz kuru, datu nesēji tiek aplikti ar šo nodevu. Gan KM, gan AKKA/LAA atzīst, ka viņu rīcībā nav informācijas, cik daudz ar autortiesībām aizsargātu darbu tiek kopēti datu nesējos. Iespējams, daži simti, iespējams, miljoni. Precīzas informācijas par to nevienam nav. "Datori nav aprīkoti ar spiegošanas ierīcēm, par laimi, protams," Neatkarīgajai sacīja AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše. Tomēr, pēc AKKA/LAA un LaIPA veiktajiem aptuvenajiem aprēķiniem, ja cilvēkiem būtu jāslēdz līgums ar tiesību īpašniekiem par katru reizi, kad tiktu veikta kopēšana personiskām vajadzībām, tas kopumā izmaksātu 329 miljonus latu.
Taču pat tādā gadījumā, ja fiziska persona var pierādīt, ka CD diskā glabājas tikai personiska rakstura informācija, iekasēto nesēja atlīdzību atpakaļ saņemt nav iespējams, Neatkarīgajai skaidroja Agnese Kārše. Pēc viņas teiktā, profesionālie lietotāji, piemēram, komersanti, kuri datu nesējus izmanto profesionālā darbībā, datu nesējus var iegādāties bez nodevas. Šobrīd AKKA/LAA profesionālo lietotāju sarakstā ir reģistrējušies vairāk nekā 160 privātpersonu un uzņēmumu. Viņiem ik mēnesi ir jāatskaitās par datu nesēju izmantošanu.
Turklāt datu nesēju atlīdzība tiek iekasēta dubultā, ja, piemēram, dziesma ir iegādāta internetā. Tādā gadījumā tā, protams, ir jālejuplādē uz kādu datu nesēju, par kuru jau ir iekasēts nodoklis vai par kuru plāno to darīt.
Tomēr līdzšinējā kārtībā izmaiņas pēc būtības netiek plānotas un KM to neuzskata par negodīgu vai ačgārnu. Pēc KM skaidrojuma, datu nesēja atlīdzība pēc savas būtības ir kompensācija autortiesību un blakustiesību īpašniekiem par to, ka personām tiek atļauts kopēt ar autortiesībām aizsargātus darbus personiskai lietošanai. "Šāda atlīdzība ES valstīs ir ieviesta tāpēc, ka pretējā gadījumā praksē nebūtu iespējams ne efektīvi kontrolēt, ne licencēt ar autortiesībām aizsargātu darbu kopēšanu. Turklāt, ņemot vērā par katru datu nesēju noteiktās atlīdzības nelielo apmēru, no administratīvo resursu viedokļa, nebūtu samērīgi administrēt un kontrolēt kopēšanu fizisko personu līmenī. Tā kā nav iespējams precīzi izsekot katra datu nesēja un kopēšanas ierīces izmantojumu, tad kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā vispārējos izmantotāju kopēšanas ieradumus attiecīgajā valstī," sacīja A. Saulītis. Turklāt šādu pieeju apstiprinājusi arī Eiropas Savienības tiesa savā 2010. gada 21. oktobra spriedumā lietā C–457/08, norādot, ka "tikai ar šo iekārtu vai ierīču spēju izgatavot kopijas pietiek, lai pamatotu nodevas par kopiju personiskai lietošanai piemērošanu, ar nosacījumu, ka minētās iekārtas vai ierīces ir nodotas fizisku personu kā privātu lietotāju rīcībā".
Vieni saņem, citi nē
Datu nesēju atlīdzību pēc būtības vajadzētu saņemt tiem autoriem, kuru darbi tiek kopēti uz datu nesējiem. Taču īstenībā saskaņā ar esošo kārtību šo atlīdzību trīs latu apmērā saņem AKKA/LAA muzikālo, audiovizuālo, vizuālo, horeogrāfijas, literāro un dramatisko darbu autors, kurš pēdējo piecu gadu laikā saņēmis atlīdzību no AKKA/LAA. Atlikusī summa tiek sadalīta starp Latvijas autoriem saskaņā ar radio mūzikas programmām, radio literāro darbu programmu, NCB programmām, Latvijas Kinematogrāfistu savienības un Latvijas Televīzijas atskaitēm par reproducētām filmām, televīzijas programmām. Tas nozīmē, ka šo atlīdzību nesaņem tāds mūziķis, literāts, fotogrāfs vai kāda cita darba autors, kas nav AKKA/LAA biedrs vai kura darbi netiek translēti radio vai rādīti televīzijā, bet kura darbus tāpat iespējams kopēt uz datu nesējiem.
Citās valstīs
Šobrīd datu nesēju atlīdzība tiek iekasēta 22 no 27 ES valstīm. Kultūras ministrija norāda, ka nesēja atlīdzības apmērs un piemērošanas veids katrā valstī ir atšķirīgs, piemēram, daļa valstu atlīdzību ir izteikusi procentuālā izteiksmē no datu nesēja vai ierīces pārdošanas cenas. Citās valstīs nesēja atlīdzība ir atkarīga no datu nesēja ietilpības. Starp valstīm, kurās šī nodeva ir fiksēta kā konstanta summa par vienu vienību, Latvija ierindojas vidū – Beļgijā, Portugālē, Vācijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Čehijā tā ir zemāka.
Šādas nodevas nav, piemēram, Lielbritānijā, taču tur atšķirībā no Latvijas, kur katram ir tiesības autora darbu reproducēt vienā kopijā nekomerciāliem nolūkiem, Lielbritānijā vispār nav atļauts veikt ar autortiesībām aizsargāta darba kopēšanu. skaidroja A. Kārše.
***
VIEDOKĻI
Sergejs Samoiļenko, LG Electronics Latvia komercdirektors:
– Ja tiks pieņemti rosinātie grozījumi, mūsu klientiem tie būs tikai papildu izdevumi. Jāņem vērā, ka no šā gada 1. janvāra arī PVN tika palielināts par 1%. Jebkuru jaunu nodevu gala patērētājiem vērtējam negatīvi.
Ronalds Feldmanis, ELKOR valdes loceklis:
– Nav saprotams, kā cilvēkam, kurš iegādājas zibatmiņu, atmiņas karti fotoaparātam vai CD matricu, var prasīt maksāt papildus tikai tādēļ, ka šajos nesējos iespējams nelegāli iekopēt kādus datus. Šaubos, vai ir veikts objektīvs pētījums, cik liels procents pircēju nesējus izmanto svešu autoru darbu kopēšanai un izmantošanai. Ja nesēji tiek izmantoti, piemēram, savu darbu ierakstīšanai pilnībā nekomerciālos nolūkos vai datu saglabāšanai uzņēmuma iekšējām vajadzībām, šis maksājums ir pilnībā neloģisks. Bet kas tad to kontrolēs un uzskaitīs?
Tikpat labi no katra vieglās automašīnas īpašnieka var prasīt iegādāties pasažieru licenci, jo teorētiski ikviens ar savu auto var nodarboties ar nelegāliem pārvadājumiem. Tas ir absurds, kas pavērs plašāku darba lauku datu nesēju pelēkā tirgus darboņiem, tiks radītas iespējas koruptīvām darbībām, pieprasot nepamatotus maksājumus no tirgotājiem!