Mediķu streiku pieteikusī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) neplāno ierasties uz Veselības ministrijas (VM) šodien rīkotajām sarunām par darba samaksas jautājumiem, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" atklāja arodorganizācijas vadītājs Valdis Keris.
VM šodien gaidāmajās sarunās ir aicinājusi piedalīties Latvijas Ārstu biedrību, LVSADA, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Slimnīcu biedrību, Latvijas Lielo slimnīcu asociāciju, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību un Veselības aprūpes darba devēju organizāciju.
Keris intervijā LTV skaidroja, ka viņa vadītā arodbiedrība uz sarunām noteikti neieradīsies, jo ne no VM, ne Ministru prezidenta, ne Saeimas nav saņēmusi nekādu oficiālu uzaicinājumu turpināt streika sarunas vai vienoties par kādu saprātīgu kompromisa variantu streika atcelšanai. Pēc viņa teiktā, paredzams, ka tā būs "vienkārši parunāšana".
"Tērēt vienkārši laiku parunājoties, tas nenovedīs pie streika atcelšanas, jo šo jautājumu var atrisināt tikai likumā noteiktās procedūras ietvaros, juridiski nostiprinot sasniegtos sarunu rezultātus," uzsvēra Keris. Viņš arī piebilda, ka no publiski pieejamās informācijas noprotams, ka šodienas sarunās plānots lemt arī par mediķu jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu, bet šajā procesā LVSADA pilnīgi noteikti piedalīties nevarot, jo uzskata par neiespējamu ieviest to, kas pasliktināšot kolēģu un biedru darba samaksas nosacījumus.
Keris gan uzsvēra, ka streika prasības visnotaļ nav saistītas ar valdībā otrdien skatīto ziņojumu par mediķu jauno atalgojuma modeli, taču vienlaikus viņš kritizēja šo modeli, norādot, ka tam ir daudz trūkumu. "Pirmkārt, tā darba samaksa, ko modeļa arhitekti sola mediķiem kā tālu un skaistu mērķi 2027.gadā, (..) būtu pienākusies jau 2020.gadā, un solīt kā lielu dāvanu un sasniegumu pēc pieciem gadiem to, kas pienācās jau vakar, godīgi sakot, ir blēdīgi un ciniski," sacīja Keris.
LVSADA līderis arī norādīja, ka jaunajā VM piedāvātajā modelī ir paredzēts par vairāk nekā ceturtdaļu pazemināt māsu palīgu un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta šoferu vidējās darba samaksas koeficientu, kas esot pilnīgi nepieņemami.
Jau ziņots, ka valdība otrdien apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu", kas nosaka virzību uz iepriekš izstrādāto mediķu jauno atalgojuma modeli. Lai turpinātu sarunas par mediķu darba samaksas jautājumiem, šodien VM ir aicinājusi uz tikšanos nozares organizācijas.
Pirms mediķu atalgojuma modeļa skatīšanas valdībā LVSADA vienojās par atkārtota brīdinājuma streika rīkošanu 27.septembrī un 28.septembrī.
Kā iepriekš informēja arodbiedrības darba koordinētāja Inga Rudzīte, organizācija esot meklējusi kompromisu un kopš 2021.gada rudens izlīgšanas sarunās ar VM vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības. Patlaban esot palikusi tikai viena prasība - LVSADA uzstāj, ka saskaņā ar Ministru kabineta iepriekš lemto ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - vismaz 745 eiro.
Atbilstoši minētajai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022.gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro pirms nodokļu samaksas ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 1229 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem un 820 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.
Savukārt VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022.gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022.gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022.gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.
No 2022.gada 1.janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga - no 1117 eiro līdz 1183 eiro.
Tāpat 2022.gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.
